Rīta sesija šodien sāksies plkst.14 pēc Latvijas laika, bet tajā neviens Latvijas sportists nestartēs. Savukārt vakara sesija sāksies plkst.19.45. Sacensības pārraida arī Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanāls.
Šķēpmešanas fināls dāmām sāksies tieši plkst.19.45 un Palameikai starp visām dalībniecēm ir otrs augstākais sezonas labākais rezultāts.
Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot vienīgi no titulētās čehietes Barboras Špotākovas (66,87) un vācietes Kristīnes Husongas (66,41). Tomēr Husonga sestdien nestartēs, jo ceturtdien kvalifikācijā piedzīvoja pamatīgu fiasko, paliekot 17.vietā.
Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt iepriekšējā Eiropas čempionātā pirms diviem gadiem Cīrihē viņa palika ceturtā.
Vēl divām Latvijas sportistēm ceturtdien kvalifikācija šķēpmešanā izvērtās neveiksmīga - Sinta Ozoliņa ar 57,58 metriem palika 14.vietā 34 dalībnieču konkurencē un neiekļuva finālā, bet Līna Mūze pirmā metiena izpildes laikā guva smagu ceļgala traumu un nevarēs piedalīties arī Riodežaneiro Olimpiādē.
Plkst.20.45 pēc Latvijas laika sāksies finālsacensības trīssoļlēkšanā vīriem, Misānam cenšoties ielekt pēdējā vilcienā uz Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm.
Ceturtdien kvalifikācijā Misāns ar 16,50 metriem ieņēma 11.vietu.
Misāna personīgais rekords ir šosezon iespētie 16,77 metri, bet Riodežaneiro olimpisko spēļu norma ir 16,85 metri. Tā kā kvalifikācijas normatīvus var pildīt vien līdz svētdienai, Eiropas čempionāts ir sportistu pēdējā iespēja.
Trešdien Misāns piedalījās kvalifikācijas sacensībās tāllēkšanā, taču ar 7,61 metru tālu lēcienu palika 20.vietā 24 dalībnieku konkurencē.
Savukārt plkst.21.20 sāksies pusfināla sacensības 400 metru barjerotajā distancē un Velvere astoņas minūtes vēlāk startēs otrajā skrējienā.
Priekšsacīkstēs labākās sportistes nestartēja un Velvere ar rezultātu 57,38 sekundes piektdien bija otrā savā skrējienā.
Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvs 400 metru barjerotajā distancē ir 56,20 sekundes, tomēr Velvere savā karjerā nav skrējusi ātrāk par 56,77 sekundēm.
Sākotnēji bija plānots, ka Velvere Eiropas čempionātā startēs arī 800 metru distancē, taču viņa no šīs ieceres tomēr atteicās, koncentrējoties tikai barjerskrējienam.
Sestdien Eiropas meistarsacīkstēs tiks sadalīti deviņi medaļu komplekti - bez šķēpmešanas dāmām un trīssoļlēkšanas vīriem tiks noskaidroti labākie arī kārtslēkšanā, septiņcīņā, 5000 metros un 800 metros dāmām, kā arī diska mešanā, 1500 metros un 110 metru barjerskrējienā vīriem.
Eiropas čempionāts noslēgsies svētdien un pēdējā dienā uz starta izies vēl divi Latvijas pārstāvji, pusmaratonu skrienot Jānim Višķeram un Agatai Strausai.
LETA jau ziņoja, savu ceturtdien savu zvaigžņu stundu piedzīvoja Latvijas šķēpraidis Zigismunds Sirmais, kurš ar jaunu personisko rekordu 86,66 metri kļuva par Eiropas čempionu.
Sirmais aiz sevis atstāja 2013.gada pasaules čempionu Vitezslavu Veseliju no Čehijas, kurš sudrabu ieguva ar 83,59 metrus tālu metienu, bet bronzu ar 82,44 metrus tālu metienu izcīnīja soms Anti Rūskanens, kurš par Eiropas čempionu kļuva pirms diviem gadiem, bet 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs ieguva bronzu.
Savukārt piektdien sesto vietu kārtslēkšanā izcīnīja Mareks Ārents.
Vēl ceturtdien Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā palika 20.vietā, bet Dmitrijs Jurkevičs 1500 metros ieņēma 23.vietu, abiem sportistiem finālā netiekot.
Savukārt Eiropas čempionāta pirmajā dienā trešdien neveiksmi piedzīvoja Laura Ikauniece-Admidiņa, kura nepārvarēja 100 metru barjerskrējiena priekšsacīkstes. Tāpat šķēpmešanā Jānis Svens Grīva palika 28.vietā, bet Rolands Štrobinders vispār palika bez rezultāta.
Pie rezultāta tāllēkšanā netika arī Aiga Grabuste, kura pirmajā lēcienā ieplēsa augšstilba aizmugurējo muskuli, zaudējot cerības kvalificēties Olimpiādei.
Jānis Baltušs 400 metru barjerskrējiena priekšsacīkstēs ieņēma dalītu 14.vietu, bet Misāns neiekļuva tāllēkšanas finālsacensībās, paliekot 20.vietā.
Latvijas sportisti Eiropas čempionātos kopš neatkarības atgūšanas ir izcīnījusi deviņas medaļas - trīs zelta (Staņislavs Olijars, Ineta Radeviča un Zigismunds Sirmais), trīs sudraba (Aigars Fadejevs, Olijars un Laura Ikauniece-Admidiņa) un trīs bronzas (Māris Bružiks, Aiga Grabuste un Māris Urtāns). Tāpat Eiropas čempionātā zem Latvijas karoga 1934.gadā triumfēja leģendārais soļotājs Jānis Daliņš.
Eiropas čempionātā Amsterdamā startē 50 valstu atlēti, taču dalībnieku vidū nav Krievijas sportistu, jo šīs valsts vieglatlētikas federācijai ir piespriesta diskvalifikācija par sistemātiskiem dopinga pārkāpumiem krievu sportistu vidū. Tiesa, zem neitrāla karoga startēja 800 metru skrējēja Jūlija Stepanova, kurai šāda atļauja tika dota par sadarbošanos ar dopinga apkarotājiem. Viņa gan trešdien priekšsacīkstēs tika diskvalificēta.