Jau ziņots, ka piektdien notika izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas (JV) un IZM Sporta departamenta direktora Vladimira Šteinberga tikšanās ar Dadzīti un LPK ģenerālsekretāri Lieni Apini, vienojoties "par stingru nostāju" pret Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes paralimpiskajās spēlēs, kā arī savas pozīcijas noformulēšanu pēc Ukrainas un starptautisko organizāciju lēmumiem.
Otrdien attālināti notika LPK saruna ar Ukrainas Paralimpiskās komitejas prezidentu Valeriju Suškeviču.
"Likās, ka viņam vēl nav plāna, kad uzdevām jautājumu par to, vai ukraiņi piedalīsies, ja Parīzes paralimpiskajās spēlēs startēs krievi. Suškevičs atbildē laipoja, bet skaidru atbildi nedeva," stāsta Dadzīte, piebilstot, ka nebrīnītos, ja ukraiņi uz Parīzi brauktu arī tad, ja krievi startēs.
Tomēr, stāsta Dadzīte, Suškevičs piekrita Latvijas ierosinātajam plānam sarīkot Eiropas Paralimpiskās komitejas (EPC) ārkārtas ģenerālo asambleju, vienlaicīgi sasaucot kopā visu Eiropas valstu sporta ministrus un balsot par kopīgu lēmumu.
"Suškevičs uzņēmās iniciatīvu sasaukt EPC ārkārtas ģenerālo asambleju, virzot tālāk mūsu ideju. Norunājām, ka pasākums varētu notikt Latvijā, ko ir gatava atbalstīt arī IZM," stāsta LPK prezidente.
Viņa bilst, ka līdz 23.oktobrim, kad plānota EPC valdes sēde, vismaz piecām valstīm ir jāpaspēj parakstīt šī iniciatīva un jāiesniedz EPC.
"Normatīvie dokumenti nosaka, ka valdei jāpieņem lēmums par ārkārtas ģenerālo asambleju, ja piecas valstis to ierosina," norāda Dadzīte.
Par to, ka piecas valstis, kuras parakstīs šo iesniegumu, atradīsies, LPK prezidente nešaubās, nosaucot desmit valstis, kuras atbalsta šādu rīcību. Šo valstu vidū ir idejas iniciatore Latvija, Lietuva, Igaunija, Ukraina, Polija, Lielbritānija, Gruzija, Norvēģija, Zviedrija, Somija.
LPK prezidente par nākamajiem veicamajiem soļiem saka, ka EPC ģenerālajā asamblejā "svarīgi būtu pieņemt lēmumu, ka, ja krievi un baltkrievi būs neitrālā statusā un nebūs parakstījuši deklarāciju, kurā nosoda karu Ukrainā, tad Eiropa boikotē spēles".
Lai tas notiktu, no 54 EPC valstīm 28 ir jānobalso par šo priekšlikumu un pēc tam jāgaida Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (IPC) lēmums, kas var tikt pieņemts arī ar IPC valdes lēmumu, balsojumā vairākumam atbalstot priekšlikumu, ka krievi un baltkrievi netiek pielaisti Parīzes paralimpiskajām spēlēm kā neitrālie sportisti.
Dadzīte atgādina, ka lielā mērā tieši latviešu darbības dēļ krievu sportisti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aizbrauca uz mājām no Pekinas paralimpiskajām spēlēm.
Jau ziņots, ka septembra beigās Bahreinas galvaspilsētā notikušajā IPC kongresā tika pieņemts lēmums ļaut agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties 2024.gada Parīzes paralimpiskajās spēlēs kā individuāliem atlētiem zem neitrāla karoga.
Dadzīte iestājas par to, lai abu agresorvalstu sportisti Parīzē startēt drīkstētu vien tad, ja paraksta deklarāciju par kara Ukrainā nosodījumu.
Viņa uzskata, ka arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā ģenerālajā asamblejā, kas no 15. līdz 17.oktobrim notiks Indijas pilsētā Mumbajā, pieņems līdzīgu rezolūciju kā LPK Manāmā, atļaujot ar Parīzes olimpiskajās spēlēs kā individuālajiem sportistiem startēt krieviem un baltkrieviem.
Tāpēc būtiska ir Eiropas valstu vienota viedokļa atspoguļošana, liekot IPC saprast, ka Parīzes paralimpiskās spēles, startējot agresorvalstu pārstāvjiem, var notikt bez Eiropas sportistiem.
Parīzes paralimpiskās spēles 22 sporta veidos notiks no 2024.gada 28.augusta līdz 8.septembrim.