Japiņš norāda uz nevienlīdzību, pretendējot uz LOV finansiālo atbalstu

Japiņš jau uzrakstījis Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadībai vēstuli, norādot uz, viņaprāt, netaisnīgajiem kritērijiem."Ne visi sporti ir vienlīdzīgi, un mani tas aizskar. Riteņbraukšanas nozarē strādāju visu mūžu, tāpēc vēlos darīt zināmu, ka visiem nav vienādi apstākļi, pretendējot uz valsts atbalstu," intervijā aģentūrai BNS sacīja Japiņš, kurš šo problēmu grasās aktualizēt šonedēļ, piektdien, LOK Ģenerālas asamblejas sesijā.LOV atlases kritēriji, kuri dalībnieku sapulcē tika pieņemti 2009.gada 16.decembrī, paredz, ka pamatsastāvā jeb A grupā var iekļūt sportisti, kuri olimpiskajās spēlēs (OS) un pasaules čempionātos (PČ) ieņem 1. līdz 8.vietu, bet Eiropas čempionātos (EČ) un Pasaules kausu (PK) kopvērtējumos ir pirmajā trijniekā. Taču Japiņš atzina, ka profesionāls sportists sava statusa dēļ nevar būt LOV sastāvā, līdz ar to profesionālās komandas pārstāvošie riteņbraucēji šiem kritērijiem neatbilst."Ja sporta veids ir profesionāls, bet riteņbraukšana no 1996.gada tāda ir, tad olimpiskajās spēlēs vai pasaules čempionātos izcīnīt pirmo līdz astoto vietu neprofesionāls sportists nu nekādi nevar. Ņemot vērā konkurenci, tas vienkārši nav izdarāms. Savukārt Eiropas čempionāta riteņbraukšanā vispār nav, izņemot U-23 vecuma grupu, kā arī nav Pasaules kausa posmu. Tātad uz LOV A grupu šosejas riteņbraucējs vispār nevar pretendēt," uz nevienlīdzību norādīja Japiņš.Uz LOV B grupu var pretendēt sportisti, kuri nav vecāki par 28 gadiem un kuri OS un PČ ir no 9. līdz 12.vietai, EČ - no 4. līdz 8.vietai, bet pasaules un Eiropas čempionātos junioriem un līdz U-23 gadu vecumam ir jābūt labāko trijniekā. Riteņbraukšanā B grupas nosacījumus, iegūstot medaļas Eiropas U-23 čempionātos, savulaik izcīnījuši Kalvis Eisaks, Artūrs Ansons un Normunds Lasis, taču B grupā atbalsts ir bijis gaužām niecīgs, jo, ņemot vērā sporta veida specifiku, atbalsts ir nepieciešams komandai."Latvijas Olimpiskajā komitejā (LOK) un LOV jau stāstīju arī problēmas citu pusi. Riteņbraukšana, no vienas puses, ir individuāls sporta veids, no otras, tajā vienatnē neko nevar sasniegt. Piemēram, BMX vai kalnu riteņbraukšanā var aizbraukt uz sacensībām un vākt punktus rangā, bet šosejā uz sacensībām var aizbraukt tikai komanda - seši cilvēki. Pasaules čempionātā vietas tiek iedotas pēc valstu reitingiem, bet, lai tajā vāktu punktus, ir jāstartē ar komandu, kurā nav mazāk par sešiem līdz astoņiem dalībniekiem. Ja aizbrauc pieci, tevi nemaz nepielaiž pie sacensībām. Tātad sanāk - LOV A sastāvā netiec, bet B sastāvam tu nemaz netiec klāt, jo tev vajag komandu. Bet mums riteņbraukšanā ir tādi rezultāti! Diemžēl var runāt sausu muti," piebilda Japiņš. LOV atbalsts ir domāts tāpēc, lai gala rezultātā sportists pārstāvētu savu valsti un izcīnītu medaļas.Japiņš pastāstīja, ka vasaras olimpiskajos sporta veidos kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas ir izcīnītas četras pasaules čempionātu zelta medaļas, no kurām trīs bijušas riteņbraucēju rēķinā. "[Mārim] Štrombergam ir divas, viena [Romānam] Vainšteinam un viena [Viktoram] Ščerbatiham. Tātad riteņbraukšanā ir trīs no četrām. Vēl šajā laikā ir Daiņa Ozola bronza 1992.gada olimpiādē, kad vēl bija amatieru sports. Ko vēl varam pielikt? Pjotra Ugrjumova otro vietu "Tour de France" un "Giro d'Italia" velobraucienā, Kaspara Ozera sudrabu pasaules čempionātā, trekista Ainara Ķikša panākumus. Kad to visu saliek kopā, riteņbraukšanā tie ir milzīgi panākumi, bet šajā sporta veidā Eiropā un pasaulē ir milzīga konkurence," uz līdzšinējiem Latvijas riteņbraucēju panākumiem norādīja Japiņš.Panākumi gūti tradīciju un zināšanu dēļ. "Mēs laiku pa laikam kaut ko izcilu izdarām. Skaidrs, ka nekad nevarēs katru gadu dabūt medaļas, jo mums stāv pretī milzīgas lielo valstu mašīnas, ar kurām grūti konkurēt. Taču mēs ik pa laikam varam. Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā augstu rezultātu var izcīnīt tikai profesionāls braucējs, taču tādam nekādu atbalstu vairs nevajag, viņam jau visi apstākļi ir nodrošināti komandā, kuru viņš pārstāv," situāciju raksturoja Japiņš.Latvijai profesionāļu statusam pašlaik atbilst divi riteņbraucēji - Gatis Smukulis, kurš pārstāv "Pro Tour" komandu "HTC-Highroad", un Aleksejs Saramotins, kurš startē "Cofidis" vienībā. Līdzīga situācija ir tenisā, kurā arī nenotiek pasaules un Eiropas čempionāti, vai Pasaules kausa izcīņa."Var teikt, [Ernests] Gulbis un [Anastasija] Sevastova ir profesionāļi, pelna naudu un viņiem neko nevajag. Ja viņi iekļūtu Vimbldonas turnīrā kaut vai ceturtdaļfinālā, tas būtu daudz augstāks sasniegums nekā šie LOV kritēriji, taču viņi arī neko nevarētu saņemt. Tad varbūt ieguldiet un atbalstiet jaunos tenisistus? Arī Gulbis un Sevastova kaut kā tālāk tika, naudu deva vai nu tēvs, vai sameklēja menedžeris. Mēs taču dzīvojam vienā valstī, bet sanāk tā - ja tev kaut kas ir, tev neko vairāk nevajag, bet, ja tev nekā nav, tad arī neko nevajag, un, ja kāds duraciņš grib, esi baigais entuziasts, atrodi sponsorus un vālē. Bet kāpēc tad viens ir sliktāks par citiem? Tie cilvēki ir tādi paši kā visi pārējie, bet vienlīdzības nav," uzskata riteņbraukšanas pārstāvis.Japiņš uzsvēra, ka arī riteņbraucējs ir tāds pats Latvijas pilsonis kā citi sportisti. "Ar ko viņš ir sliktāks? Var sadalīt sporta veidus nabadzīgajos vai otršķirīgajos, kam jāpalīdz, vai pirmšķirīgajos, kam nav jāpalīdz. Taču, kad runā par olimpisko spēļu medaļu, visas medaļas ir vienādas, vai tu brauc ragaviņās, vai spēlē tenisu, vai brauc ar riteni," viņš klāstīja. Japiņš ir uzrakstījis vēstuli LOK prezidentam Aldonam Vrubļevskim un LOV direktoram Andrim Kalniņam, norādot uz klaji netaisnīgo situāciju attiecībā pret citiem sporta veidiem.Vēstulē viņš lūdz izskatīt iespēju parskatīt LOV atbalsta kritērijus šosejas riteņbraukšanas sportam, iekļaujot kritēriju sarakstā Nāciju kausa posmus U-23 vecuma riteņbraucējiem, bet Eiropas un pasaules U-23 čempionātus iekļaut kā atbilstošus LOV A statusa saņemšanai. "LOV vadītājs pēc mūsu sarunām redz šo problēmu. Taču es nezinu, kā to var atrisināt, tāpēc vēlos piedāvāt kaut kādus variantus," sacīja Japiņš, kurš par to ir gatavs informēt sporta sabiedrību arī LOK ikgadējā kongresā, kas norisināsies šīs nedēļas beigās, jo, "ja nerunāsim, sēdēsim pie tukšas siles arī turpmāk".Japiņš paskaidroja, ka šosejas riteņbraukšanā Latvijai ir bijuši 11 profesionāli riteņbraucēji (Dainis Ozols, Kaspars Ozers, Arvis Piziks, Juris Silovs, Romāns Vainšteins, Pjotrs Ugrjumovs, Raivis Belohvoščiks, Gatis Smukulis, Aleksejs Saramotins, Andris Reiss, Andris Naudužs), kas, salīdzinot ar hokeju vai basketbolu, atbilstu NHL vai NBA līmenim."Tas pierāda, ka latviešu raksturam riteņbraukšana ir piemērota. Savulaik es kā treneris treka riteņbraukšanā sagatavoju četrus pasaules čempionus, un mums bija izcili panākumi. Tagad treka Latvijā vairs nav, bet ir BMX, kur puiši brauc un gūst lielus panākumus. Tāpēc man rodas jautājums, vai latviešiem tik piemērotu sporta veidu kā riteņbraukšana ir jānostāda šādā situācijā? Tad pasakiet, ka nav naudas, un mēs nemaz nemēģināsim un nemaz nebrauksim," sašutis ir riteņbraukšanas sporta profesionālis. Viņš gan uzsvēra, ka sistēma kopumā ir slikta, jo citos sporta veidos rezultāti ir, taču visiem nav vienādi noteikumi.