Pirms pasaules čempionāta Siguldā – ko varam gaidīt no mūsu kamaniņu braucējiem?
Ko gaidīt? (Smejas.) Nu, neviens jau te nebrauc zaudēt, visi brauc uzvarēt. Un mēs arī!
Kas tieši būs uzvara? Vieta astoņniekā arī būs uzvara?
Nē, uzvara ir uzvara. Otrā vieta arī ir zaudējums.
Runājot par katru mūsu sportistu atsevišķi, kurš tiešām var tēmēt uz šo augstāko mērķi un kuram objektīvu iemeslu dēļ ir pieticīgāki uzdevumi?
Principā es ņemos tikai ar brāļiem, bet, protams, aptuveni zinu visu izlases dalībnieku situāciju. Rozītis šogad ir ļoti labs. Pagājušajā gadā bija junioros, bet tagad pie pieaugušajiem – tiešām ļoti labi startē.
Ātri aprada ar jauno līmeni?
Jā, parasti ir vajadzīgi kādi divi trīs gadi pārejas periodam, bet viņš jau šogad tiek galā. Redzēs, kā būs ar Ināru Kivlenieku. Pēdējā iespēja viņam. Vakar treniņš bija (saruna notika 5. februārī – I. P.), un viņš labi brauca. Arī Ināram ir visas cerības. Un par Dārznieku... es viņu par Eminemu saukāju (smejas). Viņš Vinterbergā saņēma tādu pamatīgu smadzeņu satricinājumu, kad nogāzās kopā ar Kristapu Mauriņu, bet nu jau viss ir kārtībā. Es uzskatu, ka viņš ir viens no perspektīvākajiem, kas mums ir. Atklāti sakot, arī Sočos treniņbraucienos bija ļoti labs. Un tagad tāda muļķīga trauma. Nu, meitenes praktiski ir... Praktiski nav. Elīza ļoti smagi sasita kāju Lillehammerē. Šonedēļ viņa vēl netrenēsies, nākamnedēļ varētu mēģināt.
Viņas dalība pasaules čempionātā pašlaik ir zem jautājuma?
Domāju, ka viņa piedalīsies. Spriedumu gan izteiks ārsti. Uz Sočiem viņa nebrauks un veseļosies, bet pasaules čempionātā ir jānobrauc sakostiem zobiem.
Jo tie ir maizes mači.
Principā – jā.
Un Ulla Zirne?
Ja viņa neuzlabos savu startu, ko nevar izdarīt pēkšņi pāris dienās, tad tur nekas nebūs. Viņa ir ļoti talantīga braucēja, var smuki izbraukt trasi, bet, ja nav starta, tas nelīdz. Ragava var būt jebkāda, ar to nepietiks. Tāpat kā [Mārtiņam] Rubenim – ja startā ir 25. vieta, tad apakšā var būt kaut vai raķete, bet augstāk par vietu pirmajā desmitniekā netiks.
Vācieši dominēs arī šeit?
(Nopūšas.) Domāju, ka jā. To galvenokārt runāju par divniekiem, ko pārzinu labāk. Es uzskatu, ka braukšanas ziņā Šici ir daudz pārāki par viņiem, tīrāk izbrauc trasi. Savukārt, runājot par tehniku, ir diametrāli pretēji – viņi ir tālu priekšā mums.
Mazliet provokatīvs jautājums, un tomēr – kāpēc bobslejā un skeletonā mūsu sportisti tehnikas ziņā tur līdzi un pat pārspēj vāciešus?
Tur jau ir citādi. Pirmkārt, viņiem visiem ir vienāds slieču materiāls. Pirms sezonas izdala slieču materiālu, nozīmogo to, un pēc tam katrs ar to var darīt, kā uzskata par vajadzīgu. Principā viņiem viss ir vienāds. Kamaniņās katrs brauc ar to, ko atrod. Saprotams, ka šādā situācijā vāciešiem ir milzīgas priekšrocības. Otrs aspekts – bobslejā strādā vesels tehniskais centrs, savukārt mēs esam vingrotāju institūta beidzēji (smejas). Inženieru mums nav. Bobslejā tādi ir, skeletonā Dainis Dukurs ir inženieris, kurš to tehniku pārzina. Es to nevaru izdarīt. Varu uztrenēt fizisko gatavību un braukšanu. Tehnikas ziņā – zinu, ko man vajag, bet nezinu, kā lai to izdara. Ir jau sāpīgi noskatīties, kā vācieši ar tādām kļūdām Lillehammerē uzstādīja trases rekordu. Ja brāļi šādi nobrauktu, būtu otrajā desmitā...
Visu sarunu ar pieredzējušo kamaniņu sporta treneri J.Liepu lasiet pirmdienas, 9.februāra, laikrakstā Diena!