Intervijas fragments. Visu sarunu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!
Skatoties sacensības Portlendā, nebūs nedaudz nožēlas, ka arī pats varēji tur būt?
Sacensības skatīšos, bet šī gada nozīmīgākās sacensības ir olimpiskās spēles Rio. Startēt Portlendā īsti nebija man plānots, bet sagadījās tā, ka vienubrīd tāda iespēja pavīdēja. Tad arī sagribējās - un trīssoļlēkšanā, nevis tāllēkšanā. Bet nožēlas nav, jo, kā jau teicu, Portlenda nebija manā plānā.
Rēķinot centimetros, tuvāk Rio esi tāllēkšanā, jo Kuldīgā līdz olimpiskajam normatīvam šajā disciplīnā trūka 30 centimetru. Izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs gan atzina, ka lielākas progresa iespējas esot trīssoļlēkšanā, lai gan no normatīva atpaliki 41 centimetru.
Jā, ņemot vērā, ka tāllēkšanā es jau četrus gadus netieku uz priekšu. Ir viena nianse, ko es nekādi nevaru izlabot. Trīssoli es ik pa laikam uzlecu, bet nopietni to nebiju darījis trīs vai pat četrus gadus. Tagad saņēmos, un hop - 16,44 metri! Bez nopietnas gatavošanās un tehnikas slīpēšanas. Saprotams, ka arī cilvēki no malas redzēja, ka trīssoļlēkšanā man ir lielāka rezerve, lai gan tieši trīssolis ir mana bērnības laika disciplīna. Trīssoļlēkšanā pārstāju startēt, jo šī disciplīna ir ļoti traumatiska. Tagad esmu fiziski nobriedušāks, ir izveidojusies cietāka kaulu struktūra, tāpēc domāju vairāk uzmanības veltīt tieši trīssoļlēkšanai.
Vairāki personiskie rekordi joprojām ir kopš 2011. gada. Kāpēc jau četrus gadus nav izdevies uzlabot rezultātus?
2015. gada sezonu pilnībā varēju norakstīt uz savainojuma rēķina. Pavasara nometnē savainoju augšstilba iekšpusē muskuli, kas tāllēkšanā ir viens no galvenajiem.
Pēc astoņiem metriem tāllēkšanā ir ļoti grūti pielikt klāt katru centimetru...
Ne jau nu gluži aizvērtām acīm, bet 7,80 vai 7,90 var aizlēkt itin viegli, savukārt astoņi metri jau ir pavisam cita robeža. Tāllēkšana ir ļoti indīgs veids. Kādreiz man optimistiski šķita, ka vajag tikai uzlabot fizisko kondīciju un centimetrus pielikt nebūs problēma. Izrādījās, ka tā tas nav. Ir ļoti daudz nianšu.
Sprinta īpašības, šķiet, ir tik labas, ka vajadzētu lēkt krietni pāri astoņiem metriem. 100 metru esi skrējis 10,37 sekundēs?
Jā, bet, piemēram, anglis Gregs Raterfords, kas ir lēcis 8,50 metru tālu, sprintu skrien 10,27 sekundēs. Viņš ir ātrāks, taču mana problēma ir tāda, ka es savas ātruma īpašības nespēju pilnībā izmantot tāllēkšanas sektorā. Lai pareizi atspertos, es skrienu nedaudz citādi. Pamazām gan sāku saprast, kā būtu jādara.
Varbūt vajag kādu speciālistu no malas?
Protams, vajag plašāku vērienu. Latvijā es neesmu sastapis tāda līmeņa speciālistu, kurš man izskaidrotu šīs nianses.
Savulaik it kā ir bijis variants braukt uz Nīderlandi, bet esi atteicies?
Tādu stāstu ir daudz, ka man kaut kur ir jābrauc. Mēs ar treneri [Mārīti Lūsi] esam paši daudz ko jaunu iemācījušies. Tāpat esam konsultējušies ar treneri Juriju Volkinšteinu (savulaik trenēja Inetu Radeviču - M. Z.), un tas tiešām bija vērtīgi. Ja es aizbraukšu pie cita speciālista, iegūšu jaunas zināšanas, taču viņš mani tik labi nezinās kā mana trenerīte. Viņa manus paradumus zina no bērna kājas. Es labprāt uz vienu mēnesi aizbrauktu uz Angliju un patrenētos kopā ar angļiem vai arī apmeklētu lekcijas. Tas būtu ļoti vērtīgi, bet tam ir nepieciešama nauda.
Kad Ineta Radeviča pārcēlās uz Maskavu pie trenera Jevgeņija Terovanesova, progress bija acīm redzams...
Terovanesovs ir ļoti gudrs treneris. Šķiet, tas bija 2011. gads, kad ziemas čempionātā ar viņu aprunājos. Pirmo reizi tad uzzināju, kas ir biomehānika. Viņš man sāka stāstīt par tādām lietām, kas man nopietni lika aizdomāties. Pēc tam pats sāku izpētīt tehnisko izpildījumu - kas, kā un kāpēc būtu jādara. Es esmu tāds cilvēks, kuram pašam patīk izdarīt lietas. Šobrīd ir tā, ka man ar trenerīti gribas savu panākt. Lai visi redz, ka mēs varam. Es neuzskatu, ka, aizejot pie cita trenera, es sasniegšu labāku rezultātu. Varbūt arī es kļūdos.
Sadzīvē arī pats visu dari. Piemēram, malkas kravu pats saskaldīsi, nevis aicināsi strādniekus?
Jā, jo pašam izdarīt ir labāk. Ja runājam par malkas kravu, cits to var izdarīt ne tā, kā man patiks.