Pēc 20 sacensībām Latvijas sportisti ieguvuši 141 punktu, kamēr otrajā vietā ar 130 punktiem ir Lietuva, bet Igaunija tikusi pie 121 punkta.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka piektdien šķēpmetēja Līna Mūze jau ar pirmo metienu, kas bija 62,09 metri, izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu, pie reizes labojot arī personisko rekordu.
Uzvaru šķēpmešanas sacensībās guva valsts rekordiste un sezonas līdere pasaulē Madara Palameika, kura, veicot tikai divus metienus, uzrādīja rezultātu 63,12 metri. Tas ir arī jauns Valsts prezidenta kausa izcīņas rekords. Trešo vietu ar 59,50 metriem ieguva cita latviete Anete Kociņa.
Savukārt šķēpmešanā kungiem pirmais ar 80,16 metriem bija lietuvietis Edis Matusevičs, kamēr otrajā vietā ar 79,01 metru sekoja igaunis Magnuss Kirts, bet trešais savās pirmajās sacensībās šosezon bija Rolands Štrobinders, kurš labākajā mēģinājumā rīku raidīja 78,53 metrus tālu.
Lodes grūšanā vīriešiem ar 19,55 metriem uzvarēja Aleksejs Ničipars no Baltkrievijas, kas startē ārpus konkurences, bet latvietis Māris Urtāns ar 18,50 metriem bija otrais. 100 metru skrējienā vīriešiem labākais bija Jānis Mezītis, kurš bija trešais, kamēr 400 metru barjerās dubultuzvaru guva Jānis Baltušs un Maksims Sinčukovs. 1500 metru skrējienā trešo vietu ieguva Uģis Jocis, kamēr tāllēkšanā labākie bija Elvijs Misāns (7,53 metri) un Jānis Leitis (7,44 metri), bet augstlēkšanā Jānis Vanags bija trešais.
Tikmēr 5000 metros nepārspēts bija Reinis Hartmanis (14 minūtes un 24,65 sekundes), kuram sekoja Valērijs Žolnerovičs un Jānis Višķers. Savukārt 400 metros trešais bija Austris Karpinskis, kamēr 4x100 metru stafetē Latvija bija ceturtā.
Dāmām 400 metru distancē uzvaru guva Gunta Latiševa-Čudare, finišu sasniegdama pēc 53,71 sekundes, turklāt Latvija palika nepārspēta arī 4x100 metru stafetē. Trīssoļlēkšanā Madara Apine ar 13 metriem bija trešā, bet Ildze Bortaščenoka kārtslēkšanā, uzrādot rezultātu 3,70 metri, ieņēma trešo pozīciju. Trešā starp četrām dalībniecēm 3000 metru šķēršļu skrējienā bija Kitija Valtere.
Tikmēr vesera mešanā Karīna Orlova bija piektā, kamēr Anžela Očeretova 400 metru barjerotajā skrējienā ieņēma ceturto pozīciju, bet 100 metru sprintā šādu vietu izcīnīja arī Sindija Bukša. Savukārt 800 metru skrējienā septītā bija Daira Deičmane, kamēr ļoti pārliecinošu uzvaru izcīnīja pagājušā gada pasaules čempione 800 metru skrējienā Marina Arzamasava no Baltkrievijas.
Prezidenta balvas izcīņa noslēgsies sestdien.
Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā 22.sacensības starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valsts izlašu komandām notiek Jāņa Daliņa stadionā Valmierā. Savukārt šogad testa režīmā startē arī Baltkrievijas vieglatlēti, kuri gan nesacenšas komandu vērtējumā.
Valsts prezidenta balvas pirmsākumi meklējami 1995.gadā, kad Valmierā savā starpā sacentās četru Latvijas novadu un Rīga komandas. 2012.gadā Valsts prezidenta balva vieglatlētikā kļuva par starptautiska mēroga sacensībām starp Baltijas valstu izlasēm, un šogad Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts izlases sacenšas jau piekto reizi.
Šo gadu laikā sacensības kļuvušas par prestižām Latvijas un Baltijas vieglatlētikas sacensībām, kurās startē Baltijas valstu labākie atlēti, kā arī individuālā vērtējumā piedalās sportisti no citām valstīm, kas veicina kopējo sacensību līmeņa izaugsmi. Šo gadu laikā Prezidenta balvas sacensības klātienē ir pagodinājuši četri Latvijas Valsts prezidenti - Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers, Andris Bērziņš un Raimonds Vējonis.