Pēc uzvaras Sočos atzini, ka plāns ir pat pārpildīts. Kāds bija sezonas uzdevums, un kas to izvirzīja - tu pats, Latvijas Olimpiskā vienība vai Bobsleja federācija?
Jā, ir pat labāk, nekā biju cerējis. Federācija man nenoteica konkrētas vietas, kuras būtu jāizcīna. Vairāk orientējos uz to, lai būtu izpildīti Olimpiskās vienības A sastāva nosacījumi. Kaut kur izdevās, bet kaut kur arī ne. Pats es sev nebiju izvirzījis konkrētu uzdevumu. Piemēram, nebija man mērķa Pasaules kausa kopvērtējumā iekļūt trijniekā. Vairāk domāju par to, lai būtu progress, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un lai galvenajos mačos - pasaules un Eiropas čempionātā, kā arī Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā - būtu vismaz vienu vietu augstāk. Lielās līnijās visur izdevās tikt augstāk par vairākām vietām.
Kādu uzdevumu bija izvirzījusi Olimpiskā vienība?
Pasaules čempionātā vajadzēja iekļūt labāko astoņniekā.
Der jau arī vieta labāko trijniekā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā…
To es uzzināju tikai tagad, kad sezona jau ir beigusies.
Kas ir par iemeslu tik ievērojamam progresam - kaut kur ir sperts patiešām plats solis uz priekšu, vai arī visos rādītājos ir uzlabojumi?
Vispirms jau tas ir komandas darbs. Uzlabojumi veikti tehniskajā nodrošinājumā, jo ir iegādāts jauns bobs un slidas, bet pēdējā posmā mums līdzās stāvēja arī veiksme. Pēc pasaules čempionāta, kad testējām jaunās kamanas, pa galvu šaudījās visādas domas. Īsti neslīdēja, un arī ar braukšanu netiku galā. Izvērtēju savas kļūdas un uzdevu pats sev jautājumu, vai pietiekami esmu motivēts konkrētajām sacensībām. Sapratu, ka jānoskaņojas cīņai ne tikai par iekļūšanu labāko desmitniekā, bet jāmērķē augstāk. Jāpieradina sevi pie domas, ka jātiecas iekļūt trijniekā. Tas palīdzēja. Par labu nāca arī tas, ka Soču treniņbraucienos pāris reižu mani apsteidza otrs Oskars (Ķibermanis - aut.). Iekšējai konkurencei tomēr nav mazsvarīga loma. Jācer, ka, vienam otru dzenot uz priekšu, mēs ātrāk ķersim lielos vīrus.
Pirms pasaules čempionāta tika iegādātās jaunas Wallner kamanas, tomēr Pasaules kausa izcīņas posmā Sočos startēji ar vecajām…
Pie jaunajām kamanām vēl jāpierod. Pēc pirmā brauciena šķita, ka tādas pašas kamanas vien ir kā vecaisSinger, bet ar katru nākamo reizi bilde kļuva arvien tumšāka. Daudz darba jāpieliek, lai jaunās kamanas padarītu mīkstākas. Patlaban tās ir kā no rūpnīcas konveijera noņemtas. Treniņos izbraucu taisni, un liekas, ka viss ir kārtībā. Pēc tam skatāmies video, un izrādās, ka esmu braucis šķērsām.
It kā vieglajā Soču trasē sacensībās dažās taisnēs daudziem bija sānslīde…
Jā, es pats arī par to biju pārsteigts. Atbraucu mājās, paskatījos sacensību ierakstus un atklāju, ka kļūdu bija vairāk, nekā biju domājis. Tas nozīmē, ka mums ir rezerve arī braukšanā. Abi braucieni Sočos četrinieku mačos nebija ideāli. Lielā mērā uzvarējām, uztrāpot uz īstajām slidām, un arī Singer kamanas ir pārbaudīta vērtība. Vācieši sezonas gaitā bija uzvarējuši, braucot ar sānslīdēm un atsitoties pret apmalēm, šoreiz visi trumpji bija mūsu rokās, un arī mēs varējām atļauties kļūdīties.
"Ja atklāti, bija doma beigt nopietni sportot," par laiku pirms 2010.gada olimpiskajām spēlēm stāsta Oskars.
Pilnu interviju ar Oskaru Melbārdi lasiet pirmdienas, 25.februāra laikrakstā Diena!