Redz vairākus kandidātus
Triatlons olimpiskajā programmā ir kopš 2000. gada Sidnejas olimpiskajām spēlēm, taču Latvijas triatlēti pasaules nozīmīgākajam sporta forumam nav bijuši pat tuvumā. LTF prezidents gan norādīja, ka ar pareizu sacensību plānošanu un nelielu veiksmes devu mūsu šī brīža vadošā triatloniste Daniela Leitāne varēja pretendēt uz cīņu par nākamās vasaras Tokijas olimpisko spēļu ceļazīmi, tāpēc viņš ir apņēmies mūsu vadošajiem jaunajiem triatlonistiem radīt apstākļus, lai jau tuvākajā nākotnē viņi varētu piepildīt olimpisko sapni.
"Mums šobrīd ir četri vai pat pieci puiši un divas meitenes starp potenciālajiem kandidātiem, kas pēc pieciem gadiem varētu būt atbilstošā vecumā, ar labu meistarības un pieredzes bagāžu, lai pretendētu uz dalību olimpiskajās spēlēs," Strauss norāda, ka materiāla, ar ko strādāt, netrūkst. Izredzes tikt līdz Parīzei vairo arī Starptautiskās Triatlona savienības aktivitātes, veicot pārrunas par triatlona sacensību paplašināšanu olimpiskajā programmā. Līdz šim olimpiskajās spēlēs piedalījās tikai simts vadošie triatlonisti dāmu un kungu konkurencē kopā. Jau Tokijā olimpiskajā programmā debitēs stafetes sacensības, bet nākotnē ir cerība tajā sagaidīt arī sacensības citās disciplīnās, piemēram, sprintā. "Šobrīd dalībnieku kvota ir ļoti maza, bet notiek darbs, lai to paplašinātu. Šobrīd programmā ir tikai olimpiskā triatlona distance, kas ļauj spēlēs piedalīties nelielam sportistu skaitam," skaidro LTF prezidents.
Veido apstākļus treniņiem
Skaidrs, ka ambiciozā mērķa sasniegšanai nopietni jāstrādā pie Latvijas vadošo triatlonistu attīstīšanas. Jau šobrīd vadošajiem sportistiem no Daugavpils, Dobeles un Rīgas ir bijis vairāk iespēju piedalīties starptautiskās sacensībās, bet nākotnē tiek plānoti vēl intensīvāki braucieni un treniņnometnes citās valstīs. "Mēs kā federācija strādāsim pie speciālas atbalsta programmas. Centīsimies sadarboties ar citām valstīm. Ir piedāvājumi, piemēram, no Francijas kluba kooperēties treniņnometnēs," plānus ieskicē Strauss.
Viņš atzīst, ka starp lielākajām Latvijas triatlona problēmām ir treneru trūkums. Sportisti strādā ar peldēšanas, skriešanas un riteņbraukšanas treneriem, bet tieši triatlona speciālistu šobrīd neesot pietiekami daudz. "Šobrīd notiek sarunas ar Latvijas Sporta federāciju padomi, runāsim ar Latvijas Universitāti par to, kā veidot sistēmu, lai mums nākamo četru gadu laikā parādītos treneri tieši triatlonā," sola Strauss. Aktīvi tiekot strādāts arī pie sacensību tiesnešu apmācības, lai Latvijā būtu iespējams rīkot vairāk un augstāka līmeņa starptautiskās sacensības.
Iekļaujas pilsētvidē
Triatlons olimpiskajās spēlēs ierasti ir starp krāšņākajiem notikumiem, jo sacensību rīkotāji tās parasti cenšas integrēt pilsētas vidē. 2012. gadā Londonā triatlona centrs bija slavenajā Haidparkā, bet riteņbraukšanas distance vijās gar Bakingemas pili. Pirms trim gadiem Riodežaneiro sportisti sacentās Kopakabanas pludmalē, bet Parīzē triatlonisti pulcēšoties Eifeļa torņa pakājē un peldēšanas disciplīna paredzēta Sēnas upē.
Jāņem vērā, ka triatlona sacensības galvaspilsētās ir gana liels retums, tāpēc izceļams ir Rīgas triatlons, kurā sportisti startē teju pašā pilsētas sirdī starp Vanšu, Akmens un Salu tiltu. Skatītājiem triatlonu būs iespēja novērtēt jau svētdien.