CAS lems par to, vai apstiprināt Krievijas četru gadu diskvalifikāciju vai to arī to noraidīt.
Jau ziņots, ka WADA pirms mēneša uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.
Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA) nolēma nepiekrist lēmuma par diskvalifikāciju un decembra beigās iesniedza apelāciju CAS.
Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.
Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.
Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.
Tāpēc arī šī gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.
Pagaidām nav skaidrības, kas notiks ar Krievijā rīkot paredzēto 2022.gada pasaules čempionātu volejbolā un pasaules meistarsacīkstēm peldēšanā īsajā baseinā, kā arī 2023.gada pasaules čempionātu hokejā, kaut gan Starptautiskās hokeja federācijas vadītājs Renē Fāzels jau izteicies, ka 2023.gada čempionātu atcelt nav iespējams, izpelnoties sajūsmas saucienus Krievijā.