Ziemeļkoreja pieņēma vienpusēju lēmumu nedoties uz Tokijas olimpiskajām spēlēm, to pamatojot ar Covid-19 pandēmiju.
SOK apgalvo, ka tā piedāvājusi Ziemeļkorejai dažādus risinājums, tajā skaitā iespēju vakcinēties, taču Ziemeļkorejas Olimpiskā komiteja allaž noraidījusi SOK piedāvājumus.
Ziemeļkorejai arī apturēts SOK finansējums, taču par sportistu dalību Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs SOK Izpildkomiteja lems atsevišķi.
Ziemeļkoreja aprīlī paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ tās sportisti nepiedalīsies olimpiskajās spēlēs un paralimpiskajās spēlēs. Ziemeļkoreja izstājusies arī no 2022.gada Pasaules kausa futbolā kvalifikācijas.
Tāpat SOK seko līdzi situācijai Afganistānā pēc tam, kad varu pārņēmusi islāmistu kustība "Taliban".
SOK prezidents Tomass Bahs uzsvēra, ka Afganistānai jāievēro Olimpiskā harta un tās mērķi iekļauj nacionālās olimpiskās komitejas neatkarīgu pārvaldību un olimpiskos principus, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju. Afganistānas gadījumā Bahs īpaši pieminēja diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm.
Visi Afganistānas sportisti, kuri piedalījās Tokijas olimpiskajās spēlēs un paralimpiskajās spēlēs, nav atgriezušies dzimtenē. SOK ar stipendijām atbalstīs viņu turpmākos treniņos.
Tāpat ārpus Afganistānas ir divi šīs valsts sportisti, kuri gatavojas 2022.gada Pekinas olimpiskajām spēlēm.
SOK pagaidām atzīst 2018.gadā Afganistānas Olimpiskajā komitejā ievēlētās amatpersonas.