Netradicionālu lēmumu janvārī pieņēma viens no nedaudzajiem augstā līmenī ārzemēs spēlējošajiem Latvijas futbolistiem Vitālijs Maksimenko, kurš no Slovēnijas čempionāta līderes Ļubļanas Olimpija pārcēlās uz eksotiskās Japānas otrās līgas klubu Saitamas Omiya Ardia. Valstsvienības aizsargs tādējādi kļuvis par celmlauzi, jo vēl neviens futbolists no Latvijas nav spēlējis Japānas pirmajā vai otrajā līgā.
Cīnīsies par eliti
Šobrīd Maksimenko kopā ar Omiya Ardia aizvada treniņnometni Japānas salā Okinavā, kur cauru gadu valda itin vasarīgi laikapstākļi. Tur komanda uzkavēsies līdz februāra sākumam, bet sezona aizritēs līdzīgi kā Latvijā – viena kalendārā gada ietvaros no 23. februāra līdz 22. novembrim. Saitamas klubs šajā tūkstošgadē lielākoties cīnījies Japānas augstākajā līgā J1, tomēr 2017. gadā no tās izkrita. Lai arī J2 turnīrā šajos divos gados tas vienmēr bijis vadošajās vietās, caur pārspēlēm izlauzt atgriešanās ceļu līdz J1 nav izdevies. Skaidrs, ka mērķis cīnīties par vietu starp Japānas elites klubiem būs arī šogad, un svarīga loma šajā uzdevumā atvēlēta tieši Maksimenko. Omiya Ardia rēķinās ar latvieti, turklāt Japānas otrajā līgā ir leģionāru limits – spēlei drīkst pieteikt tikai piecus ārzemju futbolistus, un Maksimenko ir viens no tikai trim šobrīd sastāvā esošajiem citvalstu spēlētājiem. Vēl ir serbu vārtsargs Filips Klajičs un bosniešu uzbrucējs Nermins Haskičs, kuri klubam arī pievienojās šajā transferu logā.
"Komandā ir arī Japānā dzimušais Ipei Šinozuka, kuram ir Krievijas pase un kurš labi runā krieviski, bet viņš neskaitās kā ārzemnieks. Šobrīd pārsvarā komunicēju ar leģionāriem un Šinozuku, ar vietējiem gan pavisam maz," norāda 29 gadus vecais Maksimenko, kurš kluba pārstāvjiem jau paudis vēlmi apgūt japāņu valodu vismaz pamatlīmenī.
Japāņi izsenis pazīstami kā skrupulozi cilvēki, kuri parūpējas par jebkuru sīkumu. To izjūt arī Maksimenko, kurš min, ka nonācis ļoti profesionālā klubā un dažbrīd jūtas pat par daudz aprūpēts. "Jau pirmajā dienā, kad ierados Japānā, man parādīja jauno dzīvokli, braucām uz fotosesiju, aprunājos ar kluba sporta direktoru, bet nākamajā dienā veicām medicīniskās pārbaudes. Devāmies arī pie drēbnieka, lai man uzšūtu tērpu spēļu dienām. Viss notika ļoti ātri."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 29. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!