Otrdien valdības sēdes slēgtajā daļā tika uzklausīta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotā aktuālā informācija par konsultācijām ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) par hokeja čempionāta rīkošanu Latvijā. Tāpat tika lemts par atbildes vēstuli IIHF.
Tā kā minētais jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, Šuplinska atturējās sniegt detalizētāku informāciju par runāto, tajā pašā laikā viņa norādīja, ka Latvija nolēmusi turpināt sarunas ar IIHF par hokeja čempionāta norisi mūsu valstī.
Patlaban IIHF ekspertu komisija vērtē radušos situāciju, kad Latvija paudusi iebildes par hokeja čempionāta norisi Baltkrievijā, un, pēc ministres teiktā, IIHF pozīcija šajā jautājumā varētu būt 18.novembrī.
Otrdien valdības sēdē tika gatavota Latvijas pozīcija novembrī gaidāmajā IIHF ekspertu komisijas sēdē, atbildes vēstulē atkārtoti uzsverot, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules hokeja čempionātu, tomēr Baltkrievijā vērojamās norises nevieš pārliecību par drošību čempionāta laikā.
Šuplinska atzina, ka Latvija aicinās IIHF stingrāk vērtēt drošības aspektus.
LETA jau iepriekš informēja, ka Latvija sāks sarunas ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju (IIHF) par 2021.gadā Baltkrievijā plānoto pasaules hokeja čempionāta spēļu rīkošanu citā valstī, augustā pēc valdības ārkārtas sēdēs paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka Latvija vēlas rīkot 2021.gada pasaules čempionātu Rīgā, tomēr, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, premjers neredz iespēju, ka Latvija šo čempionātu varētu rīkot kopā ar Baltkrieviju.
"Aicināsim IIHF Baltkrievijas vietā atrast otru valsti. Ja federācija [IIHF] atteiksies un Baltkrievijā situācija joprojām nebūs mainījusies, valdība varētu lemt, ka Latvija nepiedalās 2021.gada hokeja čempionāta rīkošanā," uzsvēra Kariņš.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) gan pieļāva, ka situācija Baltkrievijā, notiekot kādam politiskam pavērsienam, varētu mainīties, kā rezultātā meistarsacīkstes tur varētu notikt.
Viņš arī akcentēja, ka ir jāņem vērā, ka Latvijas valdība nav čempionāta rīkotāja - tā sniedza garantijas par atbalstu, bet pasākumu rīko sporta veida federācijas.
"Mums ir pastāvīga diskusija, vai politika jājauc ar sportu. Dzirdam, ka šīs lietas nav jājauc kopā, aizmirstot, ka ir valstis, kur režīmi sportu izmanto politiskos mērķos," norādīja Rinkēvičs.
LETA jau ziņoja, ka IIHF neplāno pārcelt 2021.gada pasaules čempionātu uz citu norises vietu un nevēlas izdarīt kādus politiskus paziņojumus.
2021.gada pasaules čempionātu rīko Minska kopā ar Rīgu, bet turnīra izšķirošās fāzes spēles paredzētas tieši Baltkrievijas galvaspilsētā. Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014.gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.
2022.gadā turnīru vajadzētu uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023.gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024.gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025.gadā - Zviedrijai un Dānijai.
Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Minskā turnīrs notika 2014.gadā.