Aģentūra LETA februāra sākumā jau ziņoja, ka sportistei ir ceļa trauma. Ikauniece toreiz sarunā atzina, ka ziemas sezonā neplāno startēt, it īpaši tāpēc, ka pasaules čempionāts telpās Ķīnā koronavīrusa dēļ pārcelts uz 2021.gadu.
"Plānoju [septiņcīņā] startēt Austrijas pilsētiņā Gecisā, olimpiskajās spēlēs un, ja veselība un pārējie nosacījumi ļaus, tad arī Eiropas čempionātā," galvenos startus 2020.gada sezonā ieskicēja daudzcīņniece.
"Šobrīd esam piebremzējuši ar slodzi. Es nedrīkstu ne skriet, ne lekt, ne kaut kā satricināt celi. Ir zināms, kad būs nākamā magnētiskā rezonanse. Kad būs tās rezultāti, kopā ar ārstiem plānosim tālāk, ko darīt," pašreizējo veselības stāvokli LTV 1 Sporta studijā pirmdien komentēja sportiste.
"Ziemas gatavošanās process ir ļoti ievilcies, un tāpēc visticamāk nestartēšu Gecisā un gatavošos tikai Tokijas olimpiskajām spēlēm," par nākotnes plānu maiņu raidījumā paziņoja Ikauniece.
Gecisā pasaules labākie daudzcīņnieki tradicionāli startē maija beigās, un sportistei nepilnīgā gatavošanās perioda dēļ būtu problēmas konkurēt skriešanas disciplīnās.
Šobrīd Latvijas labākā vieglatlēte trenē citas muskuļu grupas, lai tās būtu gatavas palielinātai slodzei, taču tas nevar aizstāt skriešanu un lēkšanu. Pastāvīga ir sadarbība arī ar Latvijas Olimpiskās vienības fizioterapeitu.
Daudzcīņa ir viena no grūtākajām vieglatlētikas disciplīnām, ja ne pati grūtākā. Gadu gaitā slodze izpaužas savainojumos, kā tas Ikauniecei ir jau kopš 2016.gada. Tāpēc nav reti gadījumi, kad daudzcīņnieki beidz karjeru kādā atsevišķā disciplīnā.
Uzskatāmākais piemērs ir zviedriete Karolīna Klufta, kura dalību vieglatlētikas sacensībās reducēja uz tāllēkšanu. Šāds piemērs ir arī Latvijas vieglatlētikā Aigas Grabustes personā.
Bumbu cēlājs