Lielbritānijas sprinteri Džeremaija Azu, Žarnels Hjūzs, Džona Efoloko un Netanils Mičels-Bleiks finišu sasniedza 37,67 sekundēs, kas ir jauns Eiropas meistarsacīkšu rekords.
Ar otro vietu nācās samierināties Francijas vienībai, kuri šajās sacensībās parādīja savu sezonas labāko rezultātu (37,94 sekundes), bet trešie finišēja Polijas sprinteri, kuriem izdevās sasniegt jaunu nacionālo rekordu (38,15 sekundes).
Sieviešu konkurencē ātrākās bija Vācijas sprinteres Aleksandra Burgharta, Liza Maiere, Džina Līkenkempere un Rebeka Hāse. Viņas finišu sasniedza 42,34 sekundēs.
Sudrabu, sasniedzot jaunu nacionālo rekordu un atpaliekot no vācietēm 0,27 sekundes, izcīnīja Polijas vienība, kamēr labāko trijnieku, piekāpjoties 0,5 sekundes, noslēdza Itālijas sprinteres.
10 000 metru skrējienā itālis Jemaneberhans Kripa, veicot distanci 27 minūtēs un 46,13 sekundēs, izcīnīja zelta godalgas.
Pie sudraba tika norvēģis Zerei Kbroms Mezngi, kurš atpalika no uzvarētāja 0,81 sekundi, bet uz goda pjedestāla zemākā pakāpiena kāpa francūzis Jans Šrubs, zaudējot itālim precīzi minūti. Gan otrās, gan trešās vietas ieguvēji sasniedza jaunus personīgos rekordus.
Ukrainas sportiste Jaroslava Mahučiha, ar pirmo piegājienu pārlecot 1,95 metru augstumā novietoto latiņu, uzvarēja augstlēkšanā.
Par vienu vietu zemāk bija Melnkalnes pārstāve Marija Vukoviča, kura vien ar trešo mēģinājumu pārvarēja 1,95 metru, bet labāko trijnieku noslēdza Angelina Topiča no Serbijas, kura pārlēca 1,93 metru augstumā esošo latiņu.
Tikmēr 100 metru barjersprintā ātrākā bija poliete Pija Skžišovska, kura distanci veica 12,53 sekundēs.
Otro vietu ieņēma Ungārijas sportiste Luka Kozāka, kura finišu sasniedza 12,69 sekundēs, labojot nacionālo rekordu, savukārt trešo vietu izcīnīja Šveices sprintere Ditadži Kambundži, veicot distanci 12,74 sekundēs.
Jau ziņots, ka šķēpmešanā Latvijas sportisti Patriks Gailums un Rolands Štrobinders izcīnīja attiecīgi sesto un astoto vietu.