Pasaules atpazīstamību skrējēja ieguva 1956.gadā, kad Melburnā notikušajās olimpiskajās spēlēs, būdama vien 18 gadus veca, uzvarēja 100 un 200 metru distancēs, kā arī palīdzēja Austrālijas kvartetam gūt panākumu 4x100 metru stafetē.
Par šiem sasniegumiem pie Melburnas stadiona vēlāk tika uzstādīts bronzā lieta Katbertas statuja.
Dzimtenē par "zelta meiteni" sauktā sprintere pēc triumfa Melburnā piedzīvoja ne tik patīkamus brīžus, jo traumas dēļ izlaida 1960.gada Olimpiādi Romā, taču vēl pēc četriem gadiem olimpiskajās spēlēs atgriezās ar triumfu 400 metru distancē.
Katberta kļuva par Austrālijas pirmo sportisti, kura tika iekļauta vieglatlētikas Starptautiskajā Slavas zālē. Karjeras laikā viņa deviņas reizes laboja pasaules rekordus sprinta distancēs.
Izkaisītā skleroze Katbertai tika diagnosticēta jau 1969.gadā, bet savas dzīves pēdējos gadus viņa pavadīja ratiņkrēslā. Viena no pēdējām reizēm, kad viņa bija redzama publikai, bija 2000.gada Sidnejas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, kad Katberta bija viena no pēdējām, kura stafetē turēja olimpisko lāpu pirms uguns aizdegšanas.