Latvijas sportiste, iesildoties startam, sajuta sāpes kājas augšstilba aizmugurējā muskulī. Nolemjot neriskēt gūt nopietnu savainojumu, sportiste atteicās no dalības pusfinālā.
Kopumā trīs pusfināla skrējienos piedalījās 23 sportistes, finālam kvalificējoties astoņām. Labāko rezultātu uzrādīja Lielbritānijas sprintere Dina Ešere-Smita, kura skrēja 22,33 sekundēs. Kopumā finālā iekļuva trīs britu skrējējas.
Jau ziņots, ka Bukša piektdien gana droši sasniedza Eiropas čempionāta pusfinālu 200 metru skrējienā.
Bukša distanci veica 23,36 sekundēs, savā priekšskrējienā ieņemot trešo vietu. Ātrākā skrējienā bija Laura Millere, kura finišu sasniedza 23,06 sekundēs, kamēr otro vietu ieņēma Anna Kielbasinska no Polijas, kurai latviete zaudēja 0,16 sekundes. Tikmēr ceturtās vietas ieguvēju Bukša pārspēja par 0,23 sekundēm.
Trīs priekšskrējienu kopvērtējumā Bukša uzrādīja sesto labāko rezultātu.
Pusfinālam kvalificējās pa trim labākajām sprinterēm no trīs priekšskrējieniem, kā arī trīs nākamo labāko rezultātu īpašnieces. Jāpiebilst, ka šīs distances favorītes dalību sacensībās sāks uzreiz no pusfināla.
Bukšai šī bija debija pieaugušo Eiropas čempionātā, taču pērn viņa startēja jau pasaules čempionātā Londonā. Sākotnēji bija plānots, ka Bukša Berlīnē skries arī 100 metru distanci, taču vēl pirms došanās uz Vāciju viņa treniņā guva kājas muskuļa traumu. Pastāvēja bažas, ka sprinterei, kura šogad laboja Vinetai Ikauniecei 31 gadu piederējušo Latvijas rekordu 100 metru distancē, dalība Vecā kontinenta meistarsacīkstēs vispār ies secen, tomēr sportiste spēja atgūties. Veselības saudzēšanas nolūkos tika izlemts neskriet 100 metrus, bet gatavoties divas reizes garākai distancei.
Patlaban 20 gadus vecā sportiste šosezon 200 metrus ir veikusi 23,02 sekundēs, kas viņai ir personīgais rekords, bet Eiropas rangā tas dod 20.vietu.
Vēl piektdien rīta programmā kārtslēkšanas kvalifikācijā startēja Mareks Ārents, kurš sākuma augstumu 5,16 metri pārvarēja ar otro piegājienu, bet pēc tam ar pirmo reizi viņš pārlēca 5,36 metrus. Savukārt nevienā no trim reizēm latvietis nepārlēca 5,51 metru, noslēgumā ierindojoties dalītā 22.vietā.
Kvalifikācijas norma, lai uzreiz sasniegtu finālsacensības, bija 5,66 metri.
Vēl piektdien pēcpusdienā kvalifikāciju aizvadīja trīssoļlēcējs Elvijs Misāns, kurš ar rezultātu 16,26 metri ierindojās 17.vietā un finālā neiekļuva. Latvieša lēcieni bija stabili, jo pirmajā mēģinājumā viņam padevās 16,23 metri, bet otrajā - 16,20. Savukārt beidzamajā piegājienā viņš aizlēca vistālāk.
Kvalifikācijas norma trīssoļlēkšanā bija 16,75 metri, ko pārvarēja trīs atlēti, bet pārējie deviņi finālā iekļuva pēc rezultāta. Misānam līdz labāko divpadsmitniekam pietrūka 15 centimetri.
Vakarā startēs arī Latvijas rekordiste Madara Palameika, kurai jāpiedalās šķēpmešanas sacensību finālā.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ceturtdien Gunta Latiševa-Čudare izcīnīja desmito vietu 400 metru skrējienā, nedaudz atpaliekot no fināla, kamēr Rolands Štrobinders palika 11.vietā šķēpmešanā vīriešiem. Tāpat šķēpmešanā Gatis Čakšs un Patriks Gailums trešdien netika finālā, sacensības noslēdzot attiecīgi 13. un 14.vietā, bet Anete Kociņa un Līna Mūze ceturtdien šķēpmešanā dāmām ierindojās attiecīgi 17. un 19.vietā.
Vēl trešdien Jānis Leitis izcīnīja 15.vietu 400 metru distancē, finišējot pēc 45,53 sekundēm, otro reizi divu dienu laikā labojot Latvijas rekordu, kamēr Lauma Grīva ceturtdien tāllēkšanā ierindojās 18.vietā. Vēl Maksims Sinčukovs otrdien izcīnīja 20.vietu Eiropas čempionāta sacensībās 400 metru barjerskrējienā. Līga Velvere 800 metru skrējienā piedzīvoja fiasko, paliekot vien 29.vietā 32 dalībnieču konkurencē, kamēr soļotājs Arnis Rumbenieks nesasniedza finišu 50 kilometru distancē.
Eiropas čempionātā vieglatlētikā Latviju pārstāv 17 sportisti. Vēl maratona distancei pieteikti Ilona Marhele un Jānis Višķers.
Jau iepriekš bija zināms, ka daudzcīņā dāmām nestartēs Latvijas pēdējo gadu titulētākā vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa, kura arī joprojām atgūstas no traumas.
Eiropas čempionāts Berlīnē noslēgsies svētdienai.
papildināta visa ziņa