Nāciju parādi uzsāka antīko olimpisko spēļu mājvieta Grieķija, bet pēc tam valstis stadionā devās pēc ķīniešu alfabēta, izņemot mājinieci Ķīnu, kas stadionā iesoļoja pēdējā. Latvijas delegācija stadionā iesoļoja kā 43. no 91 nācijas, sarkanbaltsarkano karogu nesot kamaniņu braucējai Elīzai Tīrumai un hokeja izlases kapteinim Laurim Dārziņam.
Ceremonijas noslēgumā tika iedegta 2022.gada Ziemas olimpisko spēļu lāpa.
Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāšanas ceremoniju un spēļu sacensības klātienē varēja apmeklēt tikai skatītāji ar īpašiem uzaicinājumiem.
Pekinai Ziemas olimpisko spēļu rīkošana tika uzticēta 2015.gadā, kad tās kandidatūra tika atzīta par labāko konkurencē ar Kazahstānas pilsētu Almati. Pekina kļūst par pirmo pilsētu olimpisko spēļu vēsturē, kas uzņēmusi gan vasaras, gan ziemas olimpiskās spēles. Vasaras olimpiskās spēles Pekinā norisinājās 2008.gadā.
Vairākas valstis, tostarp ASV, Austrālija, Kanāda un Lielbritānija jau ir paziņojušas par olimpisko spēļu Pekinā diplomātisku boikotu. Tāpat gatavošanos spēlēm Pekinā pavadīja ne tikai aicinājumi tās boikotēt saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, bet arī bažas par tenisistes Penas Šuai drošību un spēļu ietekmi uz vidi, jo to norisei gandrīz pilnībā tiek izmantots mākslīgais sniegs.
Olimpiskās spēles Ķīnas galvaspilsētā norisināsies līdz 20.februārim.
Nākamās ziemas olimpiskās spēles 2026.gadā notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, bet 2030.gada olimpisko spēļu norises vieta vēl nav izvēlēta.
Pēc olimpiskajām spēlēm turpat Pekinā no 4. līdz 13.martam norisināsies paralimpiskās spēles.
Pekinā olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs 57 sportisti 11 sporta veidos.