Saporo pilsētas pārstāvis Akihiro Okamura attiecies sniegt komentārus, tikai norādot, ka pilsētas vicemērs Takatoši Mačida un Japānas Olimpiskās komitejas prezidents Cunekazu Takeda nākamajā nedēļā Šveicē tiksies ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentu Tomasu Bahu.
Mačida Baham skaidrošot situāciju Hokaido salā, kuru pirms nedēļas satricināja 6,7 magnitūdu stipra zemestrīce. Dabas katastrofā bojā gājušo skaits pārsniedzis 40 cilvēkus.
Tiesa, arī pirms zemestrīces Saporo, visticamāk, būtu atteikusies no kandidatūras, jo tai trūka vietējo iedzīvotāju atbalsts.
Saporo ziemas olimpiskās spēles uzņēma 1972.gadā.
Kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz oktobrim, virzītas Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija). Kā vēstīts, jūnija sākumā Šveices kantona Valē iedzīvotāji referendumā neatbalstīja Sjonas pilsētas kandidēšanu uz 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, bet mēnesi vēlāk no cīņas par olimpiādi izstājās Austrijas pilsētu Grācas un Šlādmingas apvienotā kandidatūra.
Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Oktobrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Buenosairesā notiks balsošana par kandidātēm iekļūšanai nākamajā vēlēšanu cīņas posmā, bet mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.