Kā paziņojusi kandidatūras komiteja, trīs miljardus Kanādas dolāru (divus miljardus eiro) segtu pilsēta, province un federālā valdība. Tiek lēsts, ka 910 miljoni Kanādas dolāru (601 miljons eiro) tiktu tērēts drošībai, bet 1,6 miljardi (1,1 miljards) - pilsētvides attīstībai.
Kandidatūras komitejas vadītāja Mērija Morena uzsver, ka olimpiskās spēles Kalgari ekonomikā iepludinātu kopā 7,4 miljardus Kanādas dolāru (4,9 miljardus eiro).
Ja Kalgari iegūtu tiesības rīkot 2026.gada olimpiskās spēles, daži no sporta veidiem notiktu arī Edmontonā, Kenmorā un Kananaskisā.
Kalgari nepieciešama jauna halle daiļslidošanai un šorttrekam, kamēr kērlinga sacensības varētu notikt Edmontonā. Tikmēr sportistu ciemati būtu Kenmorā, Kalgari un Vistlerā.
Kalgari ziemas olimpiskās spēles uzņēma 1988.gadā.
Kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz oktobrim, virzītas Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija). Kā vēstīts, jūnija sākumā Šveices kantona Valē iedzīvotāji referendumā neatbalstīja Sjonas pilsētas kandidēšanu uz 2026.gada ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, bet mēnesi vēlāk no cīņas par olimpiādi izstājās Austrijas pilsētu Grācas un Šlādmingas apvienotā kandidatūra.
Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Oktobrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Buenosairesā notiks balsošana par kandidātēm iekļūšanai nākamajā vēlēšanu cīņas posmā, bet mājvieta 2026.gada olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.
Šī gada Ziemas olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.