"Vēl jāsagaida pavasaris, kad sapratīsim, kas notiks ar komandu. Šoreiz biju jau gandrīz gatavs mest mieru, jo ieguldīts liels darbs, bet rezultātu nav. Neskaitot Eiropas čempionātu, kur gan mērķis tāpat bija medaļa, ne ceturtā vieta. Ja sākumā šķita, ka tiešām jāliek punkts, atbraucot mājās, jau domas bija citādākas. Šobrīd par vēl vienu četrgades ciklu nedomāju, bet nākamsezon noteikti startēšu. Uz priekšu iešu soli pa solim," sacīja Kivlenieks, kuram Phjončhanā bija trešās olimpiskās spēles karjerā.
Debijas reizē 2010.gadā Vankūverā viņš ieņēma 18.vietu, pirms četriem gadiem Sočos bija 16.pozīcijā, bet tagad rezultāta izteiksmē tika sperts solis atpakaļ.
"Šajā sezonā bija daudz eksperimentu un ieguldīts milzīgs darbs treniņos, tehnikā, braukšanā, bet uz rezultātiem sacensībās bija skumīgi skatīties. Labi izdevās nobraukt tikai divās sacensībās - Leikplesidā un Siguldā," sportists atzina, ka šī sezona nav izdevusies.
"Ar komandu daudz kas skaidrs būs maijā, kad būs pieņemti visi lēmumi par finansējumiem. Kaut kas jāpamaina, jo virziens, kurā ejam, nav īsti pareizs. Esmu runājis ar citu valstu speciālistiem - viņi saka, ka mums ir nianses, ko neredzam, jo vienkārši esam koncentrējušies uz ko citu. Kamēr kāds neatnāks no malas un nepateiks, kas īsti nav tā, nekas nemainīsies," Kivlenieks pauda cerību, ka komandai izdosies piesaistīt kādu ārzemju speciālistu, kurš darbotos tieši ar tehniku.
Arī šobrīd Latvijas kamaniņu braucēji, pateicoties labajam un aukstajam laikam, aktīvi izmanto Siguldas trasi, veicot treniņbraucienus. Tāpat pagājušajā nedēļā Siguldā notika Latvijas čempionāts, kurā Kivlenieks palika otrais aiz Artūra Dārznieka.
"Testējam tehniku. Dažas dienas šeit bija pat tāds pats ledus kā Dienvidkorejā, tāpēc bija iespējas atrast risinājumus aukstākam laikam. Cik saprotu, ledus trasē būs līdz marta beigām, un tik ilgi arī te trenēsimies. Uz nesen notikušo Latvijas čempionātu biju salicis labu kamanu tieši aukstam laikam. Nobraucu ātri, bet Dārznieks veica stabilākus braucienus un mani apsteidza," bilda Kivlenieks.
Viņš gan norādīja, ka Latvijas čempionātā nav startējis ar to pašu kamanu, kas bija olimpiskajās spēlēs, jo bija mikslis ar dažādām detaļām.
"Ar olimpisko spēļu kamanu pirms tam biju braucis Norvēģijā, kur arī bija auksti. Tur nenobraucu labi, bet bija labas tendences, tāpēc nolēmu to ņemt līdz uz Phjončhanu, kur nebija ne labas tendences, ne braukšana. Siguldā šāda ziema bija pirms gadiem pieciem. Savā trasē parasti nesanāk tik daudz izdarīt aukstā laikā, jo, kad šeit ir kārtīga ziema, parasti esam ārzemēs. Turklāt arī tehnika bija jāgaida no Dienvidkorejas, tāpēc tagad cenšamies situāciju maksimāli izmantot un braucam pat divas reizes dienā. Šķiet, ir atrastas lietas, kas strādā. Tās varēs paņemt nākamajai sezonai," Kivlenieks skaidroja, ka šādos laika apstākļos var pārbaudīt tehniku tieši aukstam laikam.
"Neviens negaidīja, ka Dienvidkorejā būs trakākais aukstums. Dzīvē notiek visādi, un šī bija vienīgā nianse, kam nebijām gatavi. Šo gadu laikā darbs ieguldīts daudz un ar šādu lietu kļūdīties ir pat nepiedodami," piebilda Kivlenieks.
Latvijas kamaniņu braucēji iepriekšējās trijās olimpiskajās spēlēs bija tikuši pie medaļām, tomēr nesen aizvadītajā Olimpiādē Phjončhanā palika bez godalgām. Individuālajās sacensībās no Latvijas kamaniņu braucējiem vislabākos rezultātus sasniedza brāļi Andris un Juris Šici, kuri divnieku konkurencē bija sestie, Kristers Aparjods vīru sacensībās ieņēma 11.vietu, bet Ulla Zirne starp dāmām bija 12.pozīcijā. Līdz ar to viņi pārstāvēja Latviju komandu stafetē, kurā tika gūta sestā vieta.