Sacensības mājas trasē deva papildu enerģiju?
Protams, tas bija baigais lādiņš. Parasti es ņemu enerģijas šotiņus pirms starta, bet šoreiz neņēmu, jo emociju jau bija par daudz. Brīžiem pat lija pāri, redzot, kā līdzjutēju pūļi veļas uz trasi... Tā bija baigā motivācija. Runājot par sacensībām, es tām gatavojos ļoti nopietni jau kopš sezonas sākuma. Pagājušajā sezonā mēs sapratām, ka mums šeit nav bijis pietiekami daudz sacensību braucienu, tāpēc taisījām kontroltreniņus. Daudz testējām tehniku pie atšķirīgiem laikapstākļiem un dažādām temperatūrām. Es domāju, ka mēs savu mājasdarbu izdarījām. Mani priecē arī tas, ka braucienus veicu daudzmaz stabili. Šur un tur jau bija kļūdas, bet starts bija līmenī, tāpat arī abi braucieni. Protams, esmu apmierināts.
Pirms sacensībām bija kāda pozīcija, kas tevi uztrauca?
Jā, slidu izvēlē es vēl pēdējā dienā taustījos. Viena slida man izskatījās nedaudz ātrāka, bet ar to bija grūtāk braukt, un mēs ilgi nevarējām saprast, pa kuru ceļu iet – pa to, kas stabils, vai to, kas varētu būt ātrs. Pēdējā treniņu dienā arī krievs Ņikita Tregubovs (Pasaules kausa posmā uzvarēja Siguldā 2018./2019. gada sezonā – aut.) labi izskatījās. Es par viņu vairāk satraucos, jo Aleksandram Tretjakovam šajā trasē neiet labi. Vācieši treniņos arī nepārliecināja. Par korejieti (Sunbinu Junu – aut.) man bija grūti izdarīt konkrētu secinājumu, jo viņš brauca ar mainīgām sekmēm – vienu braucienu veica labi, bet otru atkal slikti. Tas arī apliecinājās sacensībās. Bet nu jā – man bija, par ko galvu palauzīt.
Trase gan laikam bija labi zināma?
Man viss bija skaidrs pirms sezonas, bet sanāca viss diametrāli pretēji. Pēc aizvadītajiem Pasaules kausa posmiem es atbraucu uz Siguldu, sāku braukt, virāžas dažās vietās bija kļuvušas apaļākas, un attiecīgi parādījās grūtības. Pagājušajā nedēļā man pat bija neliela panika.
Jeris
Bez