Melbārdis muguras kaites atstāj aiz muguras

Kā tev pašlaik ar veselību?

Nesūdzos. Izvairos no šī jautājuma, bet kopumā – ir labi.

Kāpēc izvairies?

Tāpat vien. Lai nebūtu tā, ka pasaku, ka viss ir labi, bet nākamajā dienā kaut kas notiek. Īstenībā viss ir normāli. Savā ziņā esmu pat pārsteigts. Cik švaki bija pēc Korejas, kur izkratījos! Bet, mājās pastrādājot, pavingrojot un redzot, kādus svarus treniņos varu atkal pacelt, ir pārliecība. Protams, jāpiesargās, jādomā līdzi visam, ko daru, jāatrod kaut kāda robeža, ko varbūt nevajadzētu pārkāpt.

Salīdzinot – kādus svarus varēji pacelt pirms muguras traumas un kādus – tagad?

Piesēžot es tikpat. Tie ir 210 kilogrami. Nu labi, pirms traumas varēju arī 225, bet šobrīd... Zini, pēc sajūtām ir tā, ka varētu arī 230 pavilkt, bet nevajag forsēt. Mēģinu sevi mazliet pasaudzēt, lai kaut kas atkal nenotiek. Tas tomēr ir liels svars. Uz krūtīm paceļu 155 kilogramus. Tad arī cēlu līdzīgi.

Tas posms tev bija smagākais pārbaudījums četru gadu laikā pēc Sočiem?

Droši vien jā. Ja turpmākajās sezonās nebūs kaut kas vēl, domāju, tas varētu būt vissmagākais periods manā karjerā. Tas arī tāds savā ziņā pamācošs laiks bijis. Viens pats biju to laiku, kamēr atlabu. Daudz kas pārdomāts, iegūtas dažādas mācības, kā izvairīties no traumām. Kā pirms Sočiem sākās, tā katru gadu kaut kas bija ar veselību. Šajā vasarā veiksmīgi aizvadīju visus treniņus, apdomīgi.

Uzturam arī tagad pievērs lielāku uzmanību?

Jā. Es gan vairāk apdomājos treniņprocesā, bet pārtikai man arī jāseko līdzi, jo tendence man ir... (smaida) visiem zināma. Treniņos neforsēju, nespiežu ārā no sevis visu sulu. Kad ir kaut kādi kontroltesti, atstāju nelielu rezervīti, jo zinu, ka man pēc tam vēl divas nedēļas būs jātrenējas. Ir bijuši gadi, kad koncentrējos uz labiem rezultātiem testos, izdaru visu maksimāli, bet nākamajā dienā kaut kas ir jutīgs. Tad divas nedēļas vēl jātrenējas, bet tā viena vieta neliek mieru. Tā tas krājas, krājas un vienā brīdī liek par sevi manīt. Tagad daru citādi. Es varu arī pateikt, ka mēs esam trīs piloti, un kaut kur jau es tikšu. Mums tā konkurence nav tik liela kā stūmējiem. Ja es būtu stūmējs, droši vien nevarētu sevi mazliet pasaudzēt.

Cik lielā mērā tas ir tavs paša lēmums, vai varbūt treneri Jānis Ozols un Sandis Prūsis ieteica uzmanīties? Droši vien liela loma bija arī fizioterapeitam?

Jā, LOV fizioterapeits Arnis Noveičuks man iemācīja to, kas viņam bija man jāiemāca. Ja es būtu darījis visu to, ko tagad, arī iepriekš, operācijas noteikti nebūtu. Pie viņa daudz ko ieguvu, iemācījos, ka tas reāli ir vajadzīgs un palīdz. Pirms tam nebija ticības tam. Likās, kas gan tur ir – novingroties pa bišķītim. Viņš visu laiku skatījās līdzi, ko darīju. Ja visu izdara pareizi, arī pats sajūti, ka trenē kaut ko iekšā, dziļumā. Arī treneri saka, lai pats sevi pieskatu un pieregulēju slodzes. Fiziskās sagatavotības treneris Ozols saka, lai pats lemju, kādus svarus ņemt. Es jūtos labi. Taisu visu tā, kā man pašam vajag, neizaicinot sevi, lai nebūtu lieku nepatikšanu.

Pateici par pilotiem, bet kas notiek stūmēju nometnē? Viņiem katri testi ir svarīgi, tajos sevi jāpierāda, jo viens otrs jau to vien gaida, ka izstumtu kādu no ekipāžas.

Stūmējiem rezultāti ir ļoti labi. Jau vasarā pirmajos testos Ventspilī bija labi. Tur viņiem tā rīvēšanās savā starpā visu laiku ir bijusi un būs. Tur nav variantu. Ja gribi startēt pie labākajām ekipāžām, jācenšas ne pa jokam, jāpierāda sevi visos testos. Redz, varbūt tieši tas viss noved pie kaut kādām likstām, kādas ir šobrīd, – viens džeks no mūsu ekipāžas (Arvis Vilkaste – aut.) ir ārā. Vasarā darīja ļoti labu darbu. Līdz vienam brīdim. Varbūt es kļūdos, nezinu. Cirksnis viņam jau iepriekš sāpējis, tagad saasinājies. Varbūt vajadzēja mazliet saudzīgāku režīmu.

Jau ir zināms, kurš varētu aizstāt Arvi Vilkasti pirmajos trīs posmos?

Ir izmēģināti divi varianti: Dāvis Spriņģis un Helvijs Lūsis. Kurš brauks pirmajā posmā, jājautā trenerim. Es nezinu. Otrais mūsu četriniekā paliek Daumants [Dreiškens] un ceturtais – Jānis [Strenga].

Un par divnieku tev ir skaidrība, ar kuru tu sāksi?

(Domā.) Ja viss ir kārtībā un iekļaujamies svaros, pieļauju, ka ar Daumantu. Varbūt arī pamainīsim, lai viņam nesanāk visu sezonu startēt, lai ir gatavs lielajam startam. Iespējams, kādā posmā ar Jāni kopā startēsim. Gan jau kaut kāda rotācija būs.

Visu sarunu ar Oskaru Melbārdi lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!