Provizoriskie rezultāti rāda, ka pret bijuši 53,35% Tiroles iedzīvotāji.
"Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) ir apbēdināta par Austrijas Olimpisko komiteju, daudziem atbalstošajiem sportistiem un projekta vadītājiem, kas strādāja ar lielu atdevi," teikts SOK paziņojumā.
Tiroles galvaspilsēta Insbruka iepriekš olimpiskās spēles uzņēmusi 1964. un 1976.gadā, tomēr kandidatūras pretinieki ir satraukušies par prognozējami lielajām izmaksām.
Tagad SOK sāks jaunas sarunas ar ieinteresētām pilsētām no Ziemeļamerikas, Āzijas un Eiropas. "Esam pārliecināti, ka procesā parādīsies lieliska mājvieta 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm," pauž SOK.
Austrijas Olimpiskā komiteja iepriekš bija paudusi, ka infrastruktūras būvniecībai nebūs nepieciešami lieli papildus ieguldījumi, turklāt prognozēja, ka 1,2 miljardus eiro lielās izmaksas atlīdzinās peļņa.
Iepriekš 1993. un 1997.gadā Insbrukas iedzīvotāji referendumos bija balsojuši pret olimpisko spēļu rīkošanu, bet toreiz balsošanā piedalījās vien pilsētas nevis visas federālās zemes iedzīvotāji.
Oficiāla kandidatūru pieteikšana 2026.gada olimpisko spēļu rīkošanai sāksies nākamgad, bet lēmums jāpieņem 2019.gadā. Līdz šim interesi par sacensību uzņemšanu izrādījusi vien Sjona Šveicē un Kalgari Kanādā.
Nākamā gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā, bet 2022.gadā tās uzņems Pekina Ķīnā.
Neskatoties uz SOK centieniem mazināt olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas, tās turpina augt - 2012.gada Vasaras Londonas olimpiskās spēles izmaksāja 8,8 miljardus mārciņu (9,9 miljardus eiro), bet 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu budžets nesen bija 17 miljardi dolāru (15,5 miljardi eiro) jeb aptuveni tikpat, cik Bosnijas un Hercegovinas iekšzemes kopprodukts.
Līdzīga situācija ir arī ar Ziemas olimpiskajām spēlēm - uz 2022.gada olimpiskajām spēlēm kā vienīgās kandidātes palika Pekina un Almati, bet 2014.gadā Krievija iztērēja vairāk nekā 50 miljardus dolāru (45 miljardus eiro), lai sarīkotu Olimpiādi Sočos.
OSKARS
M