Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Ar Beļģijas kolēģu palīdzību cer Latvijā atjaunot velotreku. Saruna ar LRF prezidentu Igo Japiņu

Riteņbraukšanas sezona Latvijā strauji tuvojas noslēgumam. Nesen kā noslēdzies arī pasaules čempionāts, tādēļ Latvijas Riteņbraukšanas federācija (LRF) uz garāku sarunu aicināja federācijas prezidentu Igo Japiņu, kurš pastāstīja par aizvadīto sezonu, reformām federācijā, treka riteņbraukšanas attīstīšanu, BMX sezonu, kā arī ieskicēja nākotnes perspektīvas.

Pirms nedēļas noslēdzās pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā. Kā Tu vērtē Latvijas sportistu sniegumu?
Pirms čempionāta mēs likām cerības uz trim sportistiem, kuri mūsu cerības lielā mērā arī attaisnoja. Īpaši jāizceļ Toma Skujiņa un Alekseja Saramotina rezultāti, kas tik lielā konkurencē mazai valstij kā Latvija ir ļoti labs sasniegums. Pārējie vairāk vai mazāk nostartēja tā, kā jau bija gaidāms. Citi čempionātā guva pieredzi, bet citi varēja pārliecināties par savu pašreizējo meistarības līmeni. Nākamajam gadam noteikti izvirzīsim stingrākus atlases kritērijus. Šogad tie bija ļoti demokrātiski.

Mūsu elites braucējs Aleksejs Saramotins pasaules čempionātā divas reizes ierindojās starp 30 ātrākajiem sportistiem pasaulē. Kāds ir tavs viedoklis par Alekseja startu?
Elites vīriem trase bija pietiekami smaga. Tā vairāk domāta kalnu braucējiem. Paši redzējāt, ka grupas braucienā ne Sagans, ne Kančelara, ne Gilbērs un citi favorīti, izšķirošajos brīžos nespēja izdarīt pilnīgi neko. Aleksejs nostartēja ļoti labi. Arī viņš nav kalnu braucienu speciālists un šī trase bija nedaudz par grūtu priekš viņa, tomēr ar raksturu parādīja, ka spēj tikt līdz galam un uzrādīt vērā ņemamu rezultātu. Gribētos, lai arī sezonā viņam izdotos vairāk uzvarēt lielajās viendienu ,,klasikās’’. Jāpiemin gan, ka pirms pasaules čempionāta viņš uzvarēja un bija otrais divās sacensībās Francijā.

Ne tikai pasaules čempionātā, bet arī sezonā kopumā, sevi ļoti labi apliecināja U23 vecuma grupas braucējs Toms Skujiņš. Kā Tu vērtē viņa sasniegto šajā sezonā?
Toms ir ļoti mērķtiecīgs riteņbraucējs. Viņš zina, ko vēlas sasniegt. Tam pamatā ir visi dotumi, kas dod pamatotas cerības, ka viņš jau tuvākajos divos gados izsitīsies pasaules riteņbraukšanas elitē. Pagājušie 2 gadi Francijā viņam deva labu pieredzi, bet šogad viņš atguva pārliecību par saviem spēkiem. Domāju, ka vēl vienu gadu viņam vajadzētu nogaidīt, uzlabot individuālajam braucienam vajadzīgās īpašības, un tad droši doties uz kādu no profesionālajām komandām.

Tu esi bijis daudzos pasaules čempionātos. Ar ko Itālijā notikušais atšķīrās no citiem čempionātiem?
Itālija ir riteņbraukšanas lielvalsts. Trase veda pa Florences pilsētas centrālajām ielām, kas piesaistīja vēl vairāk skatītāju. Interese par sacensībām bija liela, bet tāda tā ir bijusi arī citos pēdējā laikā notikušajos čempionātos. Pērn Nīderlandē bija ļoti daudz līdzjutēju, jo šajās valstīs riteņbraukšana ir ļoti populāra. Itālijas čempionāts galvenokārt atšķīrās ar trasi, kas bija izveidota pietiekami smaga, un lietus to padarīja sevišķi grūtu

Ir pagājis teju gads, kopš esi Latvijas Riteņbraukšanas federācijas prezidents. Kā Tu vērtē līdz šim padarīto?
Jau pirms kļūšanas par federācijas prezidentu biju izveidojis attīstības programmu. Pie tās visu laiku arī esmu pieturējies. Mani galvenie uzdevumi ir bijuši saistīti ar riteņbraukšanas nodaļu atvēršanu reģionos, MSĢ lomas nostiprināšanu, jaunu BMX trašu celtniecība, treka riteņbraukšanas atgriešana, treneru sagatavošanu un daudzām citām lietām. Varu teikt, ka daudzas lietas esam ievirzījuši pareizā gultnē, un to atliek tikai turpināt un attīstīt.  Riteņbraukšanas nodaļas šobrīd jau uzsākušas savu darbību Smiltenē un Carnikavā/Ādažos. Aktīvi risinām sarunas par šosejas un BMX nodaļu atjaunošanu Tukumā un Liepājā. Šogad mums ir nebijis skaits studentu, kuri studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ar vēlmi kļūt par riteņbraukšanas treneriem. Galvenais darbs gan vēl tikai priekšā, jo jārealizē profesora Jura Dravenieka izstrādātāriteņbraukšanas treneru mācību programma. Šobrīd visi mācās kopā ar citiem studentiem. Nākamā lieta, kurā man jau ir veiksmīgas iestrādes, ir treka riteņbraukšanas attīstīšana Latvijā. Mums nepieciešams velotreks. Man ir veiksmīgs kontakts ar Beļģijas federāciju, kas mums varēs palīdzēt pie treka būvniecības. Jāapzinās, ka treks varbūt nebūs slēgts, tas būs daļēji slēgts, bet dos iespēju uzsākt treka treniņus esošajiem sportistiem un, protams, bērniem, kuri vēlēsies nodarboties ar riteņbraukšanu. Jau tuvākajā laikā tiks noskaidrotas šāda treka celtniecības izmaksas. Tad arī to prezentēsim plašākai sabiedrībai.

Vai piekrīti, ka treks ir tā vieta, kas ir ļoti nozīmīga gan šosejas, gan arī BMX braucējiem?
BMX braucējiem treks varētu būt labs turpinājums karjerai. Bijušie BMX braucēji vai sportisti, kuri nesaredz sevī tik lielu perspektīvu, var turpināt sevi realizēt šeit. Šajā ziņā jau esam zaudējuši pietiekami daudz talantus. Tikmēr riteņbraukšana vismaz agrāk praktiski nebija iedomājama bez treka treniņiem. Godalgotas vietas dažāda mēroga treka sacensībās izcīnījis pasaules čempions Romāns Vainšteins, kā arī „Tour de France” otrās vietas ieguvējs Pjotrs Ugrjumovs. Varbūt nedaudz mazāk pa treku braukuši Arvis Piziks, Kaspars Ozers un Dainis Ozols, tomēr tas ir ļoti nozīmīgs. Nedrīkstam aizmirst Imanta Bodnieka sudraba medaļu Tokijas olimpiskajās spēlēs un Dzintara Lāča zeltu pasaules čempionātā 4 km komandu iedzīšanas braucienā. Pagājuša gadsimta 80 gados mēs gadu no gada gatavojām pasaules junioru čempionus. Tad bija ļoti grūti izsisties cauri PSRS izlase tīkliem. Pēdējie treka mohikāņi bija Ainārs Ķiksis un Viesturs Bērziņš. Labs piemērs ir briti, kuri 90 gadu sākumā izstrādāja savu trekistu attīstības programmu un Londonas Olimpiskajās spēlēs izcīnīja lielāko daļu zelta godalgu. Tika radīta vesela zelta plejāde - Hojs, Viginss un citi, kuri ir pacēluši britu slavu nebijušos augstumos. Mēs tajā pašā laikā esam iznīcinājuši plaukstošu sporta veidu.Arī sprinta leģenda Marks Kavendišs izcīnījis pasaules čempiona titulu trekā. Jau nākamgad virkne Latvijas labāko riteņbraucēju varēs trenēties un startēt trekā. Ar to mums palīdzēs arī jaunais UCI prezidents Braiens Kuksons, kurš dos iespēju pilnveidot savu meistarību UCI trekā Mančesterā. Paralēli tam aktīvi risināsim jautājumu par to, lai arī Latvijā jau drīzumā taptu šī tik ļoti svarīgā būve. Domāju, ka latviešu trekisti varētu startēt arī Olimpiskajās spēlēs Rio.

Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem jāsaskaras prezidenta amatā?
Viens no tādiem noteikti ir Murjāņu sporta ģimnāzija. Skola ar izcilām tradīcijām, treneri, kuri sagatavojuši neskaitāmus pasaules un Eiropas čempionus, olimpisko spēļu medaļniekus. Jau vairākus gadus riteņbraukšana šeit ir pabērna lomā. Uzskatu, ka finanšu sadalījums ir nekorekts. Tur nav pat elementārie darba rīki un finanses treniņu procesa nodrošināšanai. No visu sporta veidu nepieciešamā budžeta riteņbraukšanas sekcijai būtu nepieciešams vien 60 000 lati, no kuriem puse būtu ilgtermiņa investīcijas. Daudz esam pret šo netaisnību cīnījušies, tomēr to mainīt nav viegli. Jebkurā gadījumā es cīnīšos par riteņbraukšanas pienācīgu novērtēšanu. Uzskatu, ka par esošajiem līdzekļiem esam sasnieguši maksimumu un pat vairāk, ko varējām izdarīt. Šogad biju plānojis veikt samērā kardinālas reformas tieši šosejas riteņbraukšanā, tomēr ar kolēģiem nolēmām, ka tās realizēsim pakāpeniski. Tas saistīts gan ar sacensību kvalitātes paaugstināšanu, gan ar sportistu atbalstīšanu, kā arī citām organizatoriskām lietām.

Vai Tu tuvāko gadu laikā saskati kādu šosejas riteņbraucēju, kurš varētu papildināt Latvijas sportistu pārstāvniecību Pro Tour līmenī?
Jā, noteikti! Viens no tiem noteikti būs Toms Skujiņš. Tāpat arī Andžs Flaksis un Andis Smirnovs ir tuvākie, kuri nākošo divu gadu laikā papildinās mūsu profesionāļu skaitu. Viņiem vēl jāattīsta dažas īpašības, kas palīdzēs sasniegt augstākus rezultātus. Tie ir trīs tuvākie kandidāti, bet noteikti būs arī citi. Labs atspaids tam, lai mums būtu daudz vairāk augsta mēroga riteņbraucēju, būtu jau minētais velotreks, kas dotu iespēju sevi pierādīt daudziem. Manuprāt, ļoti liela uzmanība pašlaik jāvelta pašiem jaunākajiem, tas ir zēnu vecuma grupas riteņbraucējiem, kurus vēl ir iespēja veiksmīgi attīstīt un ievirzīt pareizajā gultnē. Reizēm, lai realizētu savas idejas, pietrūkst laika, jo arī man ir jāstrādā savā pamatdarbā.

Kādi ir tavi iespaidi par aizvadīto sezonu BMX riteņbraukšanā?
Federācijā mums ir divi viceprezidenti - Edgars Dupats un Olafs Lakučs no BMX vides, menedžeris Artis Ozols un galvenais treneris Ivo Lakučs. Viņi visi aktīvi strādā pie BMX attīstības Latvijā. Protams, arī pats aktīvi sekoju līdzi notiekošajam un palīdzu. Šogad galvenais notikums Latvijā bija Eiropas čempionāta posmi Mežaparka trasē. Tāpat mums ir Eiropas čempions un vicečempions, ar ko varam lepoties. Varbūt neveiksmīgāks bija pasaules čempionāts, tomēr reizēm ir vajadzīgas arī šādas neveiksmes, lai kļūtu stiprāki nākotnē. Domāju, ka Ivo Lakučs ,kopā ar savu komandu, ir izdarījuši pareizos secinājumus un viss būs kārtībā. Priecē, ka dalībnieku skaits pašmāju sacensībās ir audzis un arī pats čempionāts tiek organizēts arvien augstākā līmenī. Diemžēl neiztikām arī bez smagām traumām, ko guva talantīgais juniors Gustavs Pētersīlis. Traumas dēļ pasaules čempionātā nevarēja piedalīties arī Edžus Treimanis. Iespējams, ka tas bija viens no faktoriem, kas kopā ar šauro un bīstamo trasi ietekmēja mūsu līderu sniegumu Jaunzēlandē. Tas, ka Štrombergs ir izcīnījis divas olimpiskās zelta medaļas, ir unikāls sasniegums. Mums šī ir jauna pieredze, es redzu, ka psiholoģijas noturībai BMX ir varbūt pat galvenā loma. Gadu no gada būt pašā spicē ir neaprakstāmi grūti un tas prasa milzīgu sasprindzinājumu. Domāju, ka te, treneriem ir svarīgi redzēt brīdis, kad sportistam ir jāļauj atbrīvoties. Mums nemitīgi jāmeklē jauni talanti. Noteikti jāpievērš lielāka uzmanība meitenēm.

Vai jau ir ieplānotas vietas, kur Latvijā varētu attīstīt BMX riteņbraukšanu?
Pagājušo nedēļu tikāmies ar Tukuma mēru Juri Šulca kungu, lai jau konkrētāk runātu par trases būvniecību šeit. Tukumā trasei jau ir ierādīta vieta, ir entuziasti un sponsori kas vēlas attīstīt BMX šeit. Paralēli tam šeit plānojam atjaunot arī šosejas riteņbraukšanas nodaļu, kur viens no palīgiem būs arī Tukumā izaugušais pasaules vicečempions Kaspars Ozers. Vēlamies, lai riteņbraukšana un trase būtu arī Liepājā, kur esam jau uzsākuši sarunas. Mūsu prioritāte ir atjaunot šosejas un izveidot BMX klubus vietās, kur riteņbraukšana jau ir bijusi vēsturiski stipra bet vienlaikus būsim priecīgi, ja tas izdosies izveidot arī citviet.

Pasaules čempionāta laikā tika ievēlēts arī jauns UCI prezidents - Braiens Kuksons no Lielbritānijas. Kāds ir tavs viedoklis par viņu?
Kuksonu atbalstījām jau no paša sākuma. Centos par viņa piemērotību pārliecināt arī savus kolēģus citās valstīs. Domāju, ka līdz ar Kuksona stāšanos amatā, Latvijai ir daudz vairāk cerību saņemt lielāku atbalstu no UCI. Protams, tas nebūs naudas veidā, bet gan ar inventāru, treniņu iespējām mūsu labākajiem un talantīgākajiem sportistiem. Tāpat tas var palīdzēt arī Latvijas kontinentālajām riteņbraukšanas komandām tikt pie dalības starptautiskās šosejas riteņbraukšanas sacensībās. Zinām, ka Latvija vēlas arī nākotnē organizēt pasaules čempionātu BMX riteņbraukšanā. Arī šeit kontakti ar jauno prezidentu varētu vērtīgi palīdzēt.

Tu noteikti esi bijis daudzos dažādos UCI un UEC kongresos, konferencēs un neformālās tikšanās. Kā Latvija tur tiek uztverta?
Aktīvi kongresus un konferences sāku apmeklēt no pagājušā gada, kad vēl nebiju federācijas prezidents. Jāsaka, ka ir jūtams tas, ka neviens no Latvijas iepriekš šeit savu kāju ilgi nebija spēris. Pateicoties saviem kontaktiem ar citu valstu federāciju vadītājiem un UCI pārstāvjiem, varu arvien aktīvāk paust Latvijas viedokli un nostāju mums aktuālos jautājumos.

Zinām, ka esi arī Latvijas vadošās riteņbraukšanas komandas „Rietumu – Delfin” menedžeris. Kādas galvenās izmaiņas komandā gaidāmas nākamajā sezonā?
Gribu pakāpeniski atdot vadības grožus jaunajiem. Komandas sastāvā, iespējams, atgriezīsies kāds no sportistiem, kurš pie mums bijis iepriekšējos gados. Daudz lielāku uzmanību pievērsīsim treka riteņbraukšanai. Tāpat, protams, startēsim visās pašmāju svarīgākajās sacensībās un piedalīsimies dažādās UCI kategorijas sacensībās citās valstīs. Komandas treneris Vitālijs Smirnovs parādījis, ka spēj sasniegt labus rezultātus, un domāju, ka tā būs arī turpmāk.

Sarunas nobeigumā vēlos pajautāt, kāds būtu tavs novēlējums riteņbraucēju sabiedrībai?
Aicinu domāt par riteņbraukšanas sporta attīstīšanu Latvijā, nevis koncentrēties uz savstarpējiem nenozīmīgiem ķīviņiem. Kopīgiem spēkiem varam daudz labas lietas izdarīt, lai mums pašiem un, protams, arī nākamajām paaudzēm būtu arvien vairāk vietu un iespēju nodarboties ar riteņbraukšanu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!


Jaunumi

Vairāk Jaunumi