Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Visu zvaigžņu koncerts Ukrainas atbalstam © DIENA

Vasaras vidū, 24. jūnijā, Londonā Vemblija stadionā paredzēts grandiozs lielkoncerts Ukrainas atbalstam – līdzīgi kā astoņdesmitajos gados tika organizēts Live Aid mūzikas maratons, tā šoreiz iecerēts Lviv Aid.

Karalis Čārlzs tomēr ielūdz arī dēlu Hariju © DIENA

Pēc daudzas nedēļas ilgušiem minējumiem, vai Lielbritānijas karalis Čārlzs III aicinās uz kronēšanas ceremoniju "pazudušo" dēlu Hariju un viņa sievu, un arī publiski izskanējušiem aicinājumiem to nedarīt, nu kļuvis zināms, ka valdnieks tomēr vēlas izlīgumu.

Spriedze ap Kišiņevu un Tiraspoli © DIENA

Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?

Optimistiskie, pesimistiskie un vēl citi scenāriji © DIENA

Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.

Kara gads Ukrainā © DIENA

Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.

24.02.2022. Pirms un pēc © DIENA

Tieši pirms gada pamodāmies jaunā realitātē. Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pērn 24. februāra agrā rītā daudzu dzīvi Eiropā un ārpus mūsu kontinenta robežām ir mainījis uz neatgriešanos. Par to, kā Latvijas mediji spējuši šī gada laikā atspoguļot blakus notiekošo karu un kā publiskajā telpā pietrūkst, spriež politikas zinātnes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un pieredzējušais kara reportieris Atis Klimovičs.

Irāna un reģionālās kaislības © DIENA

Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.

Postošās zemestrīces un to pēcgrūdieni © DIENA

Turciju un Sīriju 6. februārī vienu pēc otras piemeklēja divas – 7,8 un 7,5 balles pēc Rihtera skalas stipras – zemestrīces, kā arī vairāk nekā simts šo zemestrīču pēcgrūdienu. Saskaņā ar pesimistiskākajām aplēsēm katastrofas upuru skaits pārsniegs pat 20 tūkstošus cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos miljardu eiro. Turklāt zemestrīces jau kļuvušas par nozīmīgu faktoru ne tikai Turcijas iekšpolitikā, bet arī lielajā ģeopolitikā.

Amerikas šaujamieroču lāsts © DIENA

Tikai šā gada janvārī vien ASV jau piedzīvotas 52 masu apšaudes, kurās gājuši bojā astoņdesmit septiņi, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 213 cilvēki. Kopējais nošauto cilvēku skaits ASV mēneša laikā sasniedz gandrīz 3,6 tūkstošus. Šāda situācija lielvalstī turpinās jau gadiem, bet risinājums joprojām ne tikai nav atrasts – tas nav pat saskatāms.

Īpašais tribunāls Krievijai © DIENA

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma īpašu rezolūciju, prasot izveidot tribunālu Krievijas izdarīto noziegumu Ukrainā sodīšanai. Tostarp EP deputāti prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. Cik reāla ir iespēja, ka šāds tribunāls tiešām varētu tikt izveidots, it īpaši ņemot vērā, ka šāda veida rezolūcijām ir tikai rekomendējošs, nevis obligāts raksturs?

Tuvojas klimata "karstā" fāze © DIENA

Klimatologi lielākoties paredz, ka 2023. gadā globālā mērogā palielināsies dažādu klimatisko kataklizmu un dabas katastrofu skaits. Tostarp tiek pieļauts, ka globālā sasilšana dažu tuvāko gadu laikā var kļūt "nekontrolējama". Kamdēļ tā, un vai no kataklizmām tomēr iespējams izvairīties?

Japānas bruņoto spēku atgriešanās © DIENA

Īsi pirms gadumijas – decembra vidū – Japānas valdība atbalstīja jaunu Nacionālās drošības koncepcijas redakciju. Tas ir izlēmīgs solis ceļā uz atteikšanos no Tokijai tradicionālās aizsardzības un pašierobežošanas politikas, ko nācās pieņemt pēc Otrā pasaules kara beigām, un de facto paredz pilnvērtīgu bruņoto spēku atjaunošanu. Tostarp plānota arī militāro izdevumu paaugstināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē: Japāna dažu gadu laikā kļūs par valsti ar trešajiem lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Ko šāds solis nozīmē pašai Japānai un ko globālā mērogā?

Skandāls Baltajā namā, kas uzspridzināja pasauli © DIENA

Pirms 25 gadiem interneta izdevums Drudge Report pirmais publicēja ziņu par to, ka ASV 42. prezidentam Bilam Klintonam bijušas intīmas attiecības ar kādu Baltā nama praktikanti. Nākamajās dienās tika paziņots arī jaunās sievietes vārds – Monika Levinska –, un milzīgajam skandālam, kuram ne tikai amerikāņu, bet arī visas pasaules uzmanība bija pievērsta vesela gada garumā, slūžas bija vaļā.

Konkurences un nenoteiktības gads © DIENA

Pastāv dažādi un ļoti pretrunīgi viedokļi par šobrīd pasaulē notiekošajiem ģeopolitiskajiem procesiem, un tas ietekmē gan aizvadītā gada nozīmīgāko ģeopolitisko un ekonomisko notikumu novērtējumu, gan redzējumu par to, kas pasauli gaida jaunajā, 2023. gadā. Kādēļ tiek uzskatīts, ka globālā mērogā uz nezināmu laiku iestājies nenoteiktības periods, un kādas ir ticamākās prognozes par 2023. gadā gaidāmajām tendencēm?

Aizvadītā gada nozīmīgāko personu reitingus decembrī publiskoja uzreiz divi ietekmīgi plašsaziņas līdzekļi – žurnāls Time un izdevums Politico. Abi par cilvēku, kura darbība 2022. gadā atstājusi vislielāko ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu, politiskajiem procesiem utt. (Time gadījumā – visas pasaules, Politico – Eiropas mērogā), atzina Krievijas iebrukumam pakļautās Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Nav šaubu, ka viņš šos pagodinājumus tiešām ir pelnījis, lai gan, visticamāk, pats minētos titulus labprātāk apmainītu pret papildu palīdzību Ukrainai.

Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā radījis jautājumus ne tikai par atsevišķu amatpersonu darbību un konkrētiem lēmumiem, bet arī visu Eiropas Savienības institūciju uzraudzību līdz šim un nākotnē.

Cilvēki īstajā vietā – tā ne viens vien saka par Krišjāņa Kariņa otrās valdības jaunpienācējiem tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri (JV), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Sprindžuku (AS) un klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV), kura vadītā ministrija vēl ir tapšanas stadijā. Taču vai jaunajiem ministriem ir arī trūkumi, un kādi varētu būt viņu klupšanas akmeņi?

Nesenā notiesāto apmaiņa starp ASV un Krieviju izsaukusi plašu ažiotāžu dažādu iemeslu dēļ, un turpinās sarunas par vēl citu pilsoņu varbūtēju nogādāšanu dzimtenē. Kuri būs nākamie sarakstā, gan vēl nav skaidrs, jo iespējas ir vairākas.

Lai gan vairākums valstu Covid-19 vairs neuzskata par pārmērīgu apdraudējumu, koronavīruss pasaulē nav pasludināts par uzveiktu, vēl neļaujot šai slimībai pāriet sezonālu vai lokālu epidēmiju statusā. Kādēļ tā, un kad tad šādu uzvaru varēs svinēt?

Jauns Covid-19 uzliesmojums Ķīnā, kura dēļ valstī nu jau aptuveni nedēļu tiek fiksēti inficēšanās antirekordi, novedis pie ilgstošiem un stingriem ierobežojumiem, bet tie – pie lielākajiem nemieriem šajā valstī kopš 1989. gada, kad Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā notika vērienīgi studentu protesti.

Šodien

Pasaule