Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 26. aprīlis
Rūsiņš, Sandris, Alīna

Pasaule

Lukašenko un viņa oponenti. Pēc trim gadiem © DIENA

Apritējuši trīs gadi kopš 2020. gada 9. augustā notikušajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, pēc kurām valstī izcēlās vairākus mēnešus ilgi masu protesti. Opozīcija uzskatīja, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un ka par to patieso uzvarētāju valsts ilggadējā vadītāja Aleksandra Lukašenko vietā kļuvusi opozicionāre Svjatlana Cihanouska. Neraugoties uz protestu apspiešanu un to līderu došanos emigrācijā, opozīcija joprojām nav zaudējusi cerības iegūt varu un pavērst Baltkrieviju demokrātijas virzienā. Kas šobrīd notiek šajā Latvijas kaimiņvalstī, kādas ir 2020. gada protestu atbalsis un kādas – Baltkrievijas nākotnes perspektīvas?

Arī zīmolu tirgū pārmaiņas © DIENA

No Lamborghini vai Ferrari automašīnām līdz Prada vai Gucci apģērbiem un vēl citiem skaļiem vārdiem – luksusa zīmoli ir pazīstami visā pasaulē, un šis tirgus par spīti ekonomikas problēmām un inflācijai šobrīd piedzīvo uzplaukumu. Arī nākotnes perspektīvas šajā jomā tiek zīmētas rožainās krāsās. Cits jautājums – kas no tā būs ieguvēji, kas – zaudētāji.

Interešu sadursmes punkts – Āfrika © DIENA

Rietumvalstīs aizvien lielāku satraukumu raisa Krievijas pieaugošā ekonomiskā un ģeopolitiskā ietekme Āfrikas kontinentā, kuras palielināšanās notiek uz rietumvalstu un pirmām kārtām Francijas rēķina. Maskavai Āfrikā acīmredzami ir savi ilgtermiņa stratēģiskie plāni. Kādi tie ir, un kādēļ daudzas Āfrikas valstis pozitīvi reaģē uz Krievijas sadarbības piedāvājumiem?

Karstuma pārņemtie © DIENA

Ziemeļu puslodi nu jau divus mēnešus ir pārņēmis karstuma vilnis, kas bija jūtams arī Latvijā. Modelēšana liecina, ka patlaban notiekošais ir tikai sākums – īstie karstuma uzplūdi gaidāmi nākamgad. Kādi ir ekstremālā karstuma joslas parādīšanās cēloņi, kādas problēmas tas rada, un kādas šajā ziņā ir nākotnes prognozes?

Pirmie, otrie un trešie numuri prezidentu cīņā © DIENA

Lai arī ASV prezidenta vēlēšanas ir gaidāmas tikai 2024. gada 5. novembrī, priekšvēlēšanu cīņa jau ir sākusies. Galvenie pretendenti uz Balto namu šobrīd ir tie paši, kas iepriekšējās, 2020. gada vēlēšanās – Džo Baidens un Donalds Tramps –, tomēr ticama ir iespēja, ka viņus abus vai vismaz vienu no viņiem nomainīs partiju "otrie numuri" vai vēl citi politiķi. Kāda šobrīd zīmējas gaidāmās cīņas kopaina, un kas varētu stāties šābrīža favorītu vietā vai kā citādi būtiski ietekmēt vēlēšanu iznākumu?

Puspavērtās alianses durvis © DIENA

Pirms šonedēļ Viļņā aizvadītā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līderu samita liela uzmanība bija pievērsta jautājumam par Zviedrijas un Ukrainas iespējamo pievienošanos organizācijai. Tieši pirms samita sākuma kļuva zināms, ka Zviedrijas ceļā uz NATO nekādu šķēršļu vairs nav. Jautājums par Ukrainas dalību aliansē tomēr paliek atklāts, lai gan samita laikā tā tika apsolīta, turklāt ar atvieglotiem iestāšanās nosacījumiem.

Eltons Džons vairs koncertturnejās nedosies © DIENA

Par mūzikas ikonu dēvētais mākslinieks, vairāku nozares augstāko apbalvojumu ieguvējs Eltons Džons pēc 50 gadu ilgas koncertēšanas ir noslēdzis savu atvadu turneju ar koncertu Stokholmā. "Šī ir pēdējā reize, kad koncerttūrē apceļoju pasauli," paziņoja leģendārais mūziķis.

Titāns Titānika pēdās © DIENA

Mēģinot sasniegt bēdīgi slavenā lainera Titāniks vraku, okeāna dzīlēs pazudušais batiskafs Titāns aiznesa sev līdzi tajā esošo piecu cilvēku dzīvību. Izmeklēšana par notikušo tiek veikta vairākās valstīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka privātajam dziļūdens tūrismam vismaz uz laiku būs jāiepauzē.

Prigožina 40 stundu pučs © DIENA

Šā gada 23. un 24. jūnijā Krievijā risinājās notikumi, kuri vēsturē paliks kā Prigožina dumpis jeb Prigožina puča mēģinājums. Privātās militārās kompānijas Vagner dibinātājs un vadītājs Jevgeņijs Prigožins deva pavēli sākt "taisnīguma maršu" uz Maskavu, prasot Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu un ģenerālštāba priekšnieka Valerija Gerasimova atstādināšanu. Kādi bija šā 40 stundu ilgušā puča mēģinājuma cēloņi, norise un kādas var būt iespējamās sekas?

Alternatīva olimpiskajām spēlēm? © DIENA

Lai arī agresijas Ukrainā dēļ no starptautiskās olimpiskās kustības būtībā izslēgtā Krievija nav gluži nākusi klajā ar konkrētiem plāniem par alternatīvu sporta pasākumu rīkošanu, iespēja, ka tādi varētu parādīties, netiek izslēgta. Kādas olimpiādes mēroga "alternatīvas" iepriekš notikušas, un kā ģeopolitiskā konfrontācija var atsaukties uz starptautiskā sporta pasauli?

Odiozākais kavalieris Berluskoni © DIENA

Šā gada 12. jūnijā Milānā aizsaulē 86 gadu vecumā aizgāja Itālijas ekspremjers, multimiljardieris Silvio Berluskoni. Pēdējās desmitgadēs viņam nešaubīgi piederēja Eiropas odiozākā un pretrunīgākā politiķa slava, tomēr tai pašā laikā Berluskoni bija arī viens no vesela Eiropas vēstures posma galvenajiem simboliem.

Eritrejas savdabība un ģeopolitiskā izvēle © DIENA

Pagājušajā nedēļā oficiālā vizītē Krievijas galvaspilsētā Maskavā ieradās Āfrikas valsts Eritrejas prezidents Isajass Afvorki. Tas, ka Maskavu regulāri apmeklē dažādu Āfrikas valstu vadītāji, nav pārsteigums, tomēr Eritrejas autoritārā līdera vēlmei veidot labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju var izrādīties tālejošas sekas, un vispirms jau šīs nelielās valsts ļoti nozīmīgā stratēģiskā stāvokļa dēļ

Pretuzbrukuma cerības un realitāte © DIENA

Ukrainas Bruņoto spēku pretuzbrukums – vērienīga Ukrainas spēku ofensīva ar mērķi atgūt vismaz daļu Krievijas okupēto teritoriju, ar kuru gan Kijiva, gan to atbalstošās rietumvalstis saista lielas cerības. Sākotnēji tas tika gaidīts aizvadītās ziemas otrajā pusē, pēc tam aprīļa beigās vai maija sākumā, bet joprojām īsti nav sācies. Kādēļ šāda kavēšanās, un kādas ir Kijivas cerības uz tai veiksmīgu iznākumu?

Militārā hunta, anokrātija un vēlēšanas © DIENA

Turcijai pievērstās uzmanības dēļ bez īpašas ievērības palika citas 14. maijā notikušas vēlēšanas – parlamenta vēlēšanas Taizemē, par kuru uzvarētājām kļuva divas opozīcijas kreisā spārna partijas. Taču Taizemes (senākā pagātnē zināmas kā Siāmas) politikas īpatnību dēļ vairāk nekā puse vietu valsts parlamenta apakšpalātā vēl negarantē, ka šīs partijas tiešām iegūs arī reālu varu un spēs to saglabāt ilgtermiņā.