Finanses / Diena / Finanses / Diena

Ekonomists: Latvijas ekonomika stabili aug, bet pozitīvi pārsteigumi ir maz ticami (2)

Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme, un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām, pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.

Ekonomiste: Internetā iepērkamies salīdzinoši maz

Mazumtirdzniecība aprīlī turpināja augt, taču temps kļuva lēnāks. Pārdošanas apjomi pieauga par 3,1% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērno aprīli. Tas ir lēnākais pieauguma temps pēdējā gada laikā. Lēnāk auga gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan arī auto degvielas tirdzniecība.

Aprīlī tirdzniecībā atslābums pēc gatavošanās Lieldienām

Pārdošanas apjoms martā un aprīlī mēdz "staigāt" līdz ar Lieldienu datumu, tā tas ir noticis arī šogad. Ja martā pārtikas pārdošanas kāpums gada griezumā bija 6,7%, kas ir ļoti augsts rādītājs šajā kategorijā, tad aprīlī tas noplaka līdz 2,1%. Lieldienas šogad bija 1. un 2. aprīlī, bet redzams, ka galvenos gatavošanās darbus veica pirms tam.

Čaulas tiek saņemtas spīlēs © DIENA (1)

Pēdējie mēneši Latvijas banku sektorā aizvadīti nervozākā gaisotnē nekā iepriekš. Saistībā ar ABLV bankas darbības pārtraukšanu un pēc tam visai skaļi deklarēto cīņu ar neskaidras izcelsmes naudu Latvijas komercbankās finanšu sektors piedzīvojis lielāko satraukumu kopš krīzes pagājušās desmitgades izskaņā.

Ātra izaugsme, stabila inflācija

Gada inflācija aprīlī nedaudz "atsēdusies" – līdz 2%. Lēnāk augušas gan preču, gan pakalpojumu cenas. Preču cenas pieaugušas par 1,5%, bet pakalpojumu – par 3,3%. Par spīti tam nākamajos mēnešos gaidāms nedaudz straujāks cenu kāpums.

Banku nedienas neapstādina Latvijas tautsaimniecības izaugsmi © DIENA (9)

Lai arī vēl pirms pāris mēnešiem vairāki ekonomikas eksperti izteica viedokli, ka saistībā ar ABLV Bank nedienām skats uz Latvijas tautsaimniecības izaugsmi kļūst pesimistiskāks, mūsu valsts ekonomikai gada pirmajos trijos mēnešos izdevies tikt pie straujākas izaugsmes nekā pagājušā gada pēdējā ceturksnī, kad prognozes par strauju nerezidentu naudas aizplūšanu no komercbankām netika dzirdētas.

Dānija nesoda Danske Bank par naudas atmazgāšanu Igaunijas filiālē (4)

Dānijas finanšu uzraudzības institūcija trešdien nolēmusi nesodīt banku Danske Bank par naudas atmazgāšanas pieļaušanu Igaunijas filiālē, taču bankai izdevusi astoņus rīkojumus un izteikusi astoņus aizrādījumus.

Kāpums būvniecībā kompensē kritumu finanšu sektorā

Šī gada sākumā ekonomika ir turpinājusi strauji augt. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 4. ceturksni, šī gada pirmajos trīs mēnešos IKP pieauga par 1,7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati). Savukārt, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, IKP palielinājās par 4,3% (neizlīdzināti dati). Fantastiski strauji ir augusi būvniecība (+35%). Citos sektoros, kā piemēram, mazumtirdzniecībā (+5%) un rūpniecībā (+3%) izaugsme kļuvusi mērenāka, bet tā joprojām ir ļoti laba.

Strautiņš: Ekonomika aug būvlaukumos

Šī gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības): 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Inerce dzen ekonomiku uz priekšu (3)

Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%.

Ienākumu kāpums ļauj iedzīvotājiem pirkt vairāk (5)

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pēc neliela vājuma februārī atsāka augt straujāk marta mēnesī. Salīdzinot ar gadu iepriekš, apjomi palielinājās par 6,5% (kalendāri izlīdzināti dati). Pieaugums vērojams gan pārtikas (+6,8%), gan nepārtikas (+6.0%), gan arī autodegvielas (+7,3%) pārdošanas apjomos.

Patērētāju apetīte uzlabojas, taču joprojām mērena

Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1. ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju.

Pieaug iedzīvotāju uzkrājumi © DIENA (3)

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug. Lielākā daļa no tiem atrodas kontos un depozītos. Tā, piemēram, mājsaimniecību noguldījumi pagājušā gada beigās sasniedza 6,3 miljardus eiro, salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem 2012. gada beigās to apjoms bija 4,2 miljardi eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Finanšu krīzes ietekmē kreditēšanā joprojām jūtama liela piesardzība © DIENA (2)

Banku kopējais kredītportfelis attiecībā uz Latvijas uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem turpina samazināties, un 2017. gada beigās bija 5,9 miljardi eiro (salīdzinājumam – 2010. gada beigās bija 8,9 miljardi eiro).

Pēdējās nedēļās vērojamā situācijas saasināšanās Sīrijā un jaunas ASV izsludinātas sankcijas pret Krievijas politisko un korporatīvo eliti radījušas satricinājumus kaimiņvalsts finanšu tirgū, kā rezultātā rubļa kurss pret eiro nokrities apmēram par 10%.

Gašpuitis: Piesardzība tēriņos vienmēr atmaksājas

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017. gadā bija 131 miljons eiro jeb 0,5% no IKP. Savukārt valsts parāds palielinājās par 700 miljoniem eiro, sasniedzot 10,8 miljardus jeb 40,1 % no IKP.

ABLV Bank palielina pamatkapitālus trim meitaskompānijām

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, ir palielinājusi meitaskompāniju Pillar Development, _New Hanza Centre _un NHC 5 pamatkapitālus, liecina Firmas.lv informācija.

Ekonomiskā evolūcija attiecināma ne tikai uz tradicionālajiem ekonomiskajiem segmentiem, ļaujot ražot un pelnīt aizvien vairāk, bet arī uz vērtspapīru tirgu, kura ikdienas nianses lielākajai iedzīvotāju daļai nemanāmas paiet secen. Tomēr arī vērtspapīru tirgus norises ir orientētās uz aizvien lielākas iedzīvotāju daļas un viņu finanšu resursu piesaisti, ļaujot dažādot ieguldījuma iespējas un veiksmes gadījumā nopelnīt vairāk nekā vienkāršā banku depozītā pašreizējā zemo procenta likmju laikmetā. Viena no šādām iespējām var būt biržā tirgotie investīciju fondi jeb exchange traded funds (ETF).

Mazumtirgotāji šogad iegūs no iedzīvotāju algu kāpuma

Mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi februārī palielinājās par 3,7% (kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar pērnā gada februāri, kas ir lēnākais kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā. Lielākais vājums bija vērojams nepārtikas preču, izņemot degvielu, pārdošanas apjomos – tie pieauga vien par 0,8% (salīdzinot ar 7,8% janvārī). Pārtikas pusē kāpums (+4,6%) noplaka vien nedaudz. Savukārt apjomi strauji auga auto degvielas mazumtirgotājiem (+9,3%).

Bezskaidras naudas norēķini jau kļuvuši par ikdienišķu maksāšanas veidu tirdzniecības centros un daudzviet citur, bet pēdējā laikā aizvien populārākas kļūst bezkontakta maksājumu kartes. Banku sektora un mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uzsver, ka šopavasar Latvijā limits maksājumiem ar bezkontakta karti tiks palielināts no ierastajiem desmit eiro līdz 25 eiro un arī šis aspekts varētu veicināt bezkontakta karšu popularitātes kāpumu.

Šodien

Finanses