FATF prezidents kopš 2018. gada 1. jūlija ir ASV pārstāvis Maršals Bilingslijs. Latvijā viņš ir labi pazīstams citā ampluā - kā ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos, kurš vismaz kopš ABLV bankas skandāla ir galvenā ASV kontaktpersona lietās, kas saistītas ar Latvijas finanšu sistēmas pārkārtošanu atbilstīgi ASV prasībām.
No šī gada 1. jūlija ierastā lietu kārtība, kad ASV un FATF faktiski darbojas roku rokā, būtiski mainās. Kā ziņo pati FATF, tās prezidenta amatu pārņem Ķīnas pārstāvis Liu Sjanmiņs. Tas turklāt notiek paralēli ievērojamai FATF pilnvaru stiprināšanai, pirmkārt, organizācijai piešķirot beztermiņa darbības mandātu, otrkārt, pagarinot tās rotējošās prezidentūras termiņu no viena gada līdz diviem.
FATF 38 īstenie biedri (36 valstis, Eiropas Komisija un Persijas līča sadarbības padome) uzskatos par pasaules valstu atbilstību finanšu uzraudzības standartiem ne tuvu nav vienoti, un organizācija pēdējā laikā aizvien biežāk tiek izmantota cīņā par globālo ietekmi, raksta Financial Times. Par to liecina arī Ķīnas izvirzīšanās par prezidējošo valsti neskatoties uz pašas FATF nupat publicēto kritisko vērtējumu, kurā Ķīnai tiek pārmesta gan liela apjoma nelikumīgi iegūtu līdzekļu "eksports", gan banku ievainojamība pret naudas atmazgāšanas/terorisma finansēšanas riskiem, gan FATF prasību nepiemērošana pret visām juridiskajām un fiziskajām personām.
Kā raksta žurnāls Foreign Policy, Ķīnas izvirzīšanās FATF vadībā tika nodrošināta pateicoties ASV un Indijas atbalstam. Tas, savukārt, tika panākts Ķīnai piekrītot savas tradicionālās sabiedrotās Pakistānas iekļaušanai FATF "pelēkajā sarakstā", kurā iekļūst valstis, kas nepietiekamā apmērā cīnās ar naudas atmazgāšanu un terorisma/masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu.
Tas gan nav vienīgais piemērs globālo lielvaru cīņai FATF ietvaros. Februārī pasauli pāršalca skandāls ap Eiropas Komisijas ierosināto alternatīvo "pelēko jurisdikciju" sarakstu, tajā iekļaujot arī četras ASV ārzonu teritorijas - Guamu, Virdžīnu salas, Samoa un Puertoriko, kā arī ASV sabiedroto Saūda Arābiju, kas cita starpā ir arī FATF kandidātvalsts. Pēc pamatīgas ASV un Saūda Arābijas lobisma kampaņas visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis vienbalsīgi noraidīja Eiropas Komisijas ierosinājumu.
Ko Latvija var gaidīt no FATF vadības maiņas, pagaidām ir grūti pateikt. Taču, kā žurnālā Foreign Affairs raksta prominentās ASV domnīcas Council on Foreign Relations locekļi Kurts Kempbels un Īlijs Ratners,
ASV koncentrēšanās uz īstermiņa mērķiem, spēka politika, diplomātijas vājināšanās un apmātība ar teroristu vajāšanu ir ļāvusi Ķīnai gan audzēt ietekmi esošajās - pamatā ASV iniciētajās - globālās pārvaldības institūcijās, gan veidot savējās.
Domājams, lai sasniegtu tās prezidenta Sji Dzjiņpina definēto Ķīnas stratēģisko mērķi "kļūt par globālo līderi gan nacionālā spēka, gan starptautiskās ietekmes ziņā", savu attīstības modeli piedāvājot kā "jaunu iespēju citām valstīm".
.
trusis nejaukais
Uldis