Daiga Behmane
Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja
Vēlēšanu rokasgrāmata
No "populisma sovjetiskas nostalģijas mērcītē" līdz patiesi interesantiem priekšlikumiem ar vairāk vai mazāk izstrādātu pamatojumu. 13. Saeimas vēlēšanās pieteiktās partijas savās programmās piedāvā plašu solījumu un rosinājumu spektru. Žurnāls SestDiena kopā ar ekspertiem pēta un vērtē, cik reālistiskas idejas politisko spēku piedāvājumā atrodamas.
Ekspertu kritika par partiju programmām nu jau ir tikpat neatņemama priekšvēlēšanu laika sastāvdaļa kā politiķu solījumi. Arī šoreiz – pirms 13. Saeimas vēlēšanām – politiķu un ekonomistu vērtējumā programmās trūkst konkrētības un pamatojuma solītajam. SEB bankas ekonomistam Dainim Gašpuitim, piemēram, radies iespaids, ka vairākas partijas mēģina noklāt maksimāli plašu jautājumu loku, pie sasolītā daudz nepiedomājot. Programmu saturu, viņaprāt, īsi var raksturot kā ierosinājumus, kas saistīti ar pēdējā laika aktualitātēm, kopā ar solījumiem, kas saucami par vēlēšanu laika klišejām.
Un tik tiešām nav grūti atrast šī gada programmu jājamzirdziņus. Veselās piecās partiju programmās minēta pēdējos mēnešos daudz piesauktās obligātās ienākumu komponentes jeb OIK samazināšana vai likvidēšana. Vēl populārākas ir iniciatīvas, kas saistās ar valsts pārvaldes samazināšanu: sākot no rosinājumiem pastāvošo 13 ministriju vietā ieviest sešas vai astoņas un deputātu skaitu samazināt no 100 uz 60 līdz pat idejai, ka "valsts pārvaldes aparāta skaits tiek samazināts par 90%". Kaut ko no tā apņēmusies puse no partijām, kas cer, ka oktobrī par tām balsosiet. Eksperti, šīs programmas vērtējot, gan ir vienoti uzskatā, ka partijas gandrīz uz labu laimi nosaukušas kādu skaitu ar ministrijām, kas jālikvidē, daudz nedomājot par to, lai valsts pārvaldes darbā ieviestu būtiskas saturiskas pārmaiņas.
Jāpiebilst, ka OIK un valsts pārvaldes samazinātāju vidū gan nav nevienas no koalīcijas partijām, taču tās ar pārējām vieno jau teju par klasiku saucamie solījumi palielināt pensijas.
Tas viss pretkorupcijas organizācijas Delna direktorei Lienei Gāterei licis secināt – lai gan programmās parādās atsevišķas ideoloģiskas iezīmes, kopumā piedāvājums ir visai līdzīgs. Vienlaikus gan Gātere, gan politologs Juris Rozenvalds norāda – Latvijas vēlētāji programmu saturam nepiešķir primāru nozīmi, tāpēc, iespējams, arī tāds iznākums. Latvijā svarīgākas ir personības, saka Rozenvalds.
Politologs Jānis Ikstens uzsver – programmas par bezjēdzīgām uzskatīt nevar, jo tas ir faktiski vienīgais teksts, kas ļauj gūt priekšstatu par partiju vērtībām. Tāpēc arī citi eksperti, ar ko programmas apsprieda SestDiena, aicina vēlētājus tās uztvert kā dokumentus, ko pēc tam lietot, prasot no politiķiem atbildību.
Lai politisko spēku piedāvātajās programmās būtu vieglāk orientēties un daudzos solījumus sagremot, SestDiena piedāvā pārskatu ar trim uzdevumiem, kurus katra partija pati izcēlusi kā prioritāri veicamus, un ekspertu vērtējumu par programmu saturu. Ar pilnu pieteikto sarakstu 4000 zīmju programmas saturu varat iepazīties zemāk. Partijas sarindotas to izlozēto numuru secībā.
Autore: Sabīne Bērziņa
Eksperti
Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists
Egils Levits
Jurists un politologs
Iveta Reinholde
Politoloģe
Jānis Ikstens
Politologs
Juris Rozenvalds
Politologs
Liene Gātere
Pretkorupcijas organizācijas Delna direktore
Mārtiņš Daugulis
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Politika un politiskā komunikācija vadītājs
Partijas
1. Latvijas Krievu savienība
2. Jaunā konservatīvā partija
3. Rīcības partija
4. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
5. “Progresīvie”
6. Latvijas Centriskā partija
7. LSDSP/KDS/GKL
8. “No sirds Latvijai”
9. “Saskaņa”
10. “Attīstībai/Par!”
11. Latvijas Reģionu apvienība
12. “Latviešu nacionālisti”
13. “Jaunā Vienotība”
14. “Par alternatīvu”
15. “KPV LV”
16. Zaļo un Zemnieku savienība
12. “Latviešu nacionālisti”
PARTIJAS IZVIRZĪTĀS TRĪS PRIORITĀTES
- Satversmes 1. pantā [noteikt, ka] "Latvija ir latviešu valsts" – no 2019. gada (attiecīgi rīkojot tautas nobalsošanu).
- Ģimenēm – 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas dos iespēju maksāt 110 eiro mēnesī par katru bērnu, un pensionāriem pensijas ne mazākas kā 400 eiro mēnesī no 2020. gada.
- Reģionālā politika – 119 vāju novadu vietā izveidot 20 spēcīgus no 2021. gada.
EKSPERTU KOMENTĀRS
Atpakaļ uz piecām ballēm
Partiju raksturo vēlme vienlaikus pašizolēties un kontrolēt visu, kas notiek apkārt, secina Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kārlis Bukovskis. Piemēram, partija programmā solās pārskatīt visus starptautiskos līgumus, vērtēt visu vēstniecību darbu un runā par tautas pašnoteikšanos. Tajā pašā laikā tā arī plāno starptautiski aizstāvēt zemnieku un zvejnieku intereses. "Tas ir apmēram tā, ka cilvēks dzīvo pats savā mājiņā, pats savā dzīvoklītī, priecājas, ka neviens no ārpuses klāt nenāk, un aizmirst, ka to nodrošina policisti un likumi. Tieši tāpat strādā arī starptautiskās attiecības. Šī valsts eksistē, jo apkārt ir partneri un valstis, kas nodrošina, ka mēs varam eksistēt paši savā mazajā viensētiņā," norāda eksperts.
Viens no punktiem, ko Latviešu nacionālisti iekļāvuši solījumu sarakstā, ir arī Zemkopības ministrijas lietderības izvērtēšana. Bukovskim radies iespaids, ka šī ir viena no partijām, kas veido stāstu par "lielo ļauno valsts aparātu, kas dara tikai sliktu", aizmirstot, ka "birokrātija šajā pasaulē eksistē, lai nodrošinātu kārtību un stabilitāti".
Runājot par izglītības jomu, partija ir gatava ne vien pārskatīt "neizdevušos" izglītības reformu, bet arī pāriet uz 5 ballu vērtēšanas skalu. Šādu iniciatīvu eksperts vērtē kā triviālu un pauž neizpratni, ko, pēc partijas domām, tas vispār varētu mainīt. Smejoties viņš vēl piemin, ka vienīgais punkts, kura ieviešanu lektors labprāt sagaidītu, ir zinātnieku atbrīvošana no tiešajiem nodokļiem
Partijas 4000 zīmju programma
Latvija – latviešu valsts!
Mērķis. Latviešu tautas uzplaukums, nacionālo, ekonomisko, sociālo, kultūras un citu vitālo interešu aizstāvība - ekonomiskais un kultūras nacionālisms.
• VESELĪBA. Veselības aprūpei 5% no IKP. Divreiz lētāki medikamenti un laboratoriskie izmeklējumi. Medmāsu algu palielināšana vidēji līdz 1200 € mēnesī, ārstiem vidēji līdz 2500 €. 100 miljonu € liels valsts garants gadā onkoloģiskiem slimniekiem, transplantācijām un citiem smagi slimiem cilvēkiem. Jaunu poliklīniku izveide reģionos. Brīvprātīga valsts veselības apdrošināšana. Attīstīt universitātes un reģionālās daudzprofilu slimnīcas kā nacionālus un starptautiskus medicīnas centrus ar beznodokļu zonu statusu.
• ĢIMENE. Padarīt Satversmes 110. pantu par negrozāmu. Sociālā nodokļa samazināšana par 10% par katru bērnu, piecu un vairāk bērnu ģimeņu vecāki nemaksās sociālo un iedzīvotāju ienākumu nodokli. Bērnu pabalsts 110 € mēnesī par katru bērnu. Bezmaksas veselības apdrošināšana daudzbērnu vecākiem. Visas jaunās ģimenes nodrošināt ar dzīvojamo platību. Ģimeņu atbalstam novirzīt 2% no IKP.
• IZGLĪTĪBA. Pārskatīt neizdevušos izglītības reformu. Mazo lauku skolu saglabāšana. Pāreja uz 5 ballu vērtēšanas skalu. Reģionālo augstskolu attīstība. Latviešu diasporas bērniem bezmaksas vasaras nometnes Latvijā un latviešu valodas kursi. Bērniem jāsāk iet skolā no 7 gadu vecuma. Pilnveidot arodizglītību. Bezmaksas maģistrantūra un rezidentūra. Studiju kredītu dzēšana Latvijas pilsoņiem strādājošiem Latvijā.
• ZINĀTNE. Valsts finansējums zinātnei 2% no IKP. Jaunu laboratoriju izveide. Zinātnieku atbrīvošana no tiešajiem nodokļiem.
• LABKLĀJĪBA. Minimālā pensija 400 €, kas nav apliekama ar nodokli. Maksimālā valsts pensija – 2000 €. Pensiju pārmantošana dzīves biedram (pirmajā gadā 100 %, turpmāk 50 % visu mūžu). Eiropas Sociālās Hartas ratifikācija pilnā apmērā.
• KULTŪRA un SPORTS. Kultūras, mākslas un sporta pieejamība ikvienam. Nacionālās kultūras un mākslas objektus par Latvijas vai Eiropas līdzekļiem prioritāri būvēt vai restaurēt ārpus Rīgas.
• VALSTS IEKĀRTAS REFORMA. Ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Jauna Satversme no 2022.gada. Valsts prezidents - Ministru kabineta vadītājs. Divpartiju parlaments pašreizējās nelietderīgās daudzpartiju Saeimas vietā. Optimizēt valsts pārvaldi, ierobežot tēriņus. Budžeta iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās alga nedrīkst būt lielāka kā Valsts prezidentam. Ministriju un iestāžu pārvietošana uz reģioniem.
• NODOKĻU POLITIKA. IIN no 7% līdz 15% atkarībā no ienākumiem. Diferencēts PVN. Vienīgo īpašumu atbrīvot no NIN. Iedzīvotājiem, dzīvojošiem 101 un vairāk km attālumā no Rīgas, atcelt sociālo nodokli, PVN pārtikai un apģērbam. Atbalstīt Latviešu komercbanku un krājsabiedrību izveidi.
• TIESLIETAS. Satversmē noteikt nacionālo tiesību normu prioritāti pār starptautiskām. Likumu un citu ārējo normatīvo aktu audits un konsolidācija. Zvērināto tiesas izveide. Ierobežot migrāciju un integrāciju. Veicināt repatriāciju. Reorganizēt tiesu sistēmu atbilstoši demokrātiskas valsts iekārtai. Tiesnešus vēlēt uz 9 gadiem. Augstākās tiesas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru ierobežot ieņemt citus amatus. Privatizācijas izvērtēšana un atslepenošana. Cīņa pret visa veida korupciju. Čekas maisu atvēršana. LV valdības starptautisko aizņēmumu likumības izvērtēšana.
• REĢIONĀLĀ POLITIKA. 119 vāju novadu vietā izveidot 20 spēcīgus.
• ZEMNIEKU UN ZVEJNIEKU interešu aizstāvēšana Eiropā un starptautiski – piena iepirkuma cena, gaļas un dārzeņu tirgus, nozvejas kvotas; izveidot latviešiem piederošas pārstrādes rūpnīcas. Izvērtēt Zemkopības ministrijas lietderību.
• BŪVNIECĪBA. Vienkāršot mazstāvu apbūves saskaņošanu ar diviem parakstiem – arhitekta un būvinženiera. Stimulēt sabiedrisko ēku būvniecību – izglītības, kultūras, sporta. Valsts iepirkumos arhitektūras un būvniecības objektiem ir jāvadās pēc kvalitatīvākā piedāvājuma.
• SATIKSME. Prioritātes - betona ceļi, elektrotransports un jaunas elektrouzlādes stacijas, reģionālie dzelzceļa tīkli, starptautiskās lidostas, ūdens satiksme, bezmaksas internets.
• DROŠĪBA. Tautas armija, rezervisti. Policistu, ugunsdzēsēju, ieslodzījuma vietu darbinieku un ieslodzīto dzīves apstākļu uzlabošana. NATO – Latvijas drošības garants.
• ĀRPOLITIKA. Visu Latvijas noslēgto starptautisko līgumu pārskatīšana. Tautas pašnoteikšanās tiesību cienīšana un atzīšana. Ārlietu ministrijas un vēstniecību darbības izvērtēšana.
• VIDE. Dabas resursu aizsardzība. Neļausim pārvērst Latviju par atkritumu izgāztuvi!
www.latviesu-nacionalisti.lv