Latvijā / Diena / Latvijā / Diena

Saeimai šobrīd ir jāaptur airBaltic kārtējais skrējiens “pretī gaišajai nākotnei”

Pārejot pirmajam sabiedrības sašutuma, neizpratnes un neatbildēto jautājumu vilnim pēc valdības lēmuma faktiski norakstīt neatgriezeniskos zaudējumos savulaik no Latvijas nodokļu maksātāju kabatām aiviokompānijas airBaltic pamatkapitālā ieguldīto pusmiljardu eiro, ir pienācis laiks pragmatiski izlemt - vai nu pasīvi noraudzīties uz šo acīmredzami šauri politekonomiskajās aprindās izperināto plānu, turpinot ticēt nu jau sazin kuram pēc skaita airBaltic vadības stāstam par "gaišo nākotni", vai arī beidzot stingri un nelokāmi panākt šī Latvijas finanšu "augoņa" plīšanu, saņemot skaidras un objektīvas atbildes par patieso situāciju uzņēmumā.

Sprūds aicina NATO augstāko militāro vadību stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) aicina NATO augstāko militāro vadību stiprināt Latvijas gaisa telpas aizsardzību, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļa.

Aizsardzības ministrs: Shahed drona incidentā konkrētā rīcība novērtēta kā drošākais reaģēšanas veids

Nedēļas nogales Shahed drona incidentā konkrētā rīcība tika novērtēta kā visdrošākais reaģēšanas veids, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Valsts kase: Nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu

Valstij nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu, jo būs jāpārfinansē virkne iepriekš emitētu eiroobligāciju laidienu, kā arī jāfinansē budžeta deficīts un aizdevumi pašvaldībām, sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Pašreiz Briškena jautājums ir jautājums par koalīcijas stabilitāti © DIENA

Par valdības spēju vai nespēju kvalitatīvi sarunāties ar sabiedrību, skaidrojot valstiski nozīmīgus lēmumus, kā arī par valdības stabilitāti un koalīcijas izmaiņu iespējamību Guntars Gūte sarunājas ar politologu Juri Rozenvaldu.

Vai Latvijas kapitālam un vietējiem privātajiem uzņēmumiem ir vieta Latvijā?

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī. Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

LDDK: Nodokļu izmaiņas darbosies, ja netiks palielināts PVN

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piekrīt virzīt tālāk iekļaušanai valsts 2025.gada budžeta paketē piektdien prezentēto nodokļu reformas piedāvājumu ar atrunām, ka šī sistēma var darboties, ja netiek palielināts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), sacīja LDDK prezidents Andris Bite.

Asociācija: Pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī par vienu procentpunktu, jo ar šādu soli valdība grauj uzticību valsts pensijai un risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina, informēja FNA pārstāvji.

Rinkēvičs: Laba izglītība un jauniešu motivācija veidojas ģimeņu un skolu sadarbībā

Laba izglītība un jauniešu motivācija veidojas ģimeņu un skolu sadarbībā, uzsver Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

LLKC: Šogad ir labs vasarāju graudaugu ražas līmenis un kvalitāte

Šogad vasarāju graudaugu ražas līmenis un kvalitāte ir laba un atšķirībā no pagājušā gada, kad sējumi cieta no salnām, sausuma, krusas un vētras, laikapstākļi bija optimāli labas graudaugu ražas nodrošināšanai, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pārstāvji.

Saeimas priekšsēdētāja: Aizvien mainīgajos laikos izglītība ir nemainīga vērtība

Šajos aizvien mainīgajos laikos izglītība ir nemainīga vērtība, kas spēj atvērt pat vissmagākās durvis, ļaujot īstenot neticamas idejas un nest Latvijas vārdu pasaulē, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Premjere: Zināšanas un prasmes ir galvenās panākumu atslēgas

Zināšanas un prasmes ir galvenās panākumu atslēgas, apsveikumā Latvijas pedagogiem, skolēniem, studentiem un vecākiem, sākoties jaunajam mācību gadam, pauž Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Izglītības ministre: Skolās jauniešiem būtu jāiegūst sevis vadītprasmes

Skolās jauniešiem būtu jāiegūst sevis vadītprasmes, šādu viedokli Latvijas Radio pauda izglītības ministre Anda Čakša (JV), taujāt, pie kādu prasmju iegūšanas būtu jānoved izglītības procesam.

Lāce: Sabiedriskajiem medijiem ir uzdevums uzrunāt arī Latvijā dzīvojošās mazākumtautības

Latvijas sabiedriskajiem medijiem ir uzdevums uzrunāt arī valstī dzīvojošās mazākumtautības, sacīja kultūras ministre Agnese Lāce (P), komentējot Nacionālajā drošības koncepcijā ietverto nosacījumu, ka no 2026.gada 1.janvāra sabiedrisko mediju saturs jāveido tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

EM: 2024.gadā IKP varētu pieaugt 1% robežās

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024.gadā kopumā varētu pieaugt 1% robežās, prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Staņislavs Skribāns.

Siliņa: Jāturpina stiprināt Latvijas un ASV sadarbība drošības un ekonomikas jomās

Ir jāturpina stiprināt Latvijas un ASV sadarbība drošības un ekonomikas jomās, pēc tikšanās ar ASV Kongresa delegāciju senatora Marka Kellija vadībā pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reirs piekrīt deputātu algu pieauguma ierobežošanai, bet ne iesaldēšanai

Ja visā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem algu nedrīkstēs paaugstināt vairāk par 2,6%, tad tam jāattiecas arī uz deputātiem - bet to nevar uzskatīt par algu iesaldēšanu pilnībā, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze uzsvēris Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Šodien

Latvijā