Ko NATO tālāka iesaistīšanās karā Ukrainā nozīmētu Latvijas drošībai, intervijā Agnesei Margēvičai skaidro starptautisko attiecību un drošības eksperts Toms Rostoks.
Aktīva karadarbība Ukrainā varētu ilgt vēl vismaz divas nedēļas, turklāt patlaban izskatoties, ka Krievijas pašreizējais galvenais uzdevums ir ukraiņu armijas grupējuma iznīcināšana pie Doņeckas un Luhanskas, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Sauszemes spēku komandieris, atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.
Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, aģentūrai LETA sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.
Krievijai slēdzot neatkarīgos masu medijus un ieviešot pilnīgu cenzūru, atkārtoju Latvijas gatavību uzņemt vajātos Krievijas žurnālistus un palīdzēt viņiem, cik vien iespējams, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Latvijai nav jāšaubās, ka briesmu gadījumā citas NATO valstis garantēs mums drošību, jo palīdzības nesniegšana nozīmētu NATO sabrukšanu, ko organizācijas dalībvalstis nevar atļauties, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
Par Krievijas agresijas izraisītajām sekām pasaules un Latvijas ekonomikai un mūsu gatavību strauji un efektīvi piemēroties jaunajiem apstākļiem Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).
Krievijas varas sagraušana un masu protesti īstermiņā situāciju nemainītu, turklāt plašus protestus pret karu Ukrainā tuvāko nedēļu laikā nesagaidīsim, aģentūrai LETA pauda Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
Kā palīdzēt Ukrainai informatīvajā karā un kā neļaut šim karam sašķelt Latvijas sabiedrību, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts skaidro intervijā Agnesei Margēvičai.
Baltkrievijas iesaiste Krievijas sāktajā karā nozīmē, ka Baltkrievija ir tāds pats agresors, un tādēļ pret to ir jāvērš līdzvērtīgas sankcijas, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ceturtdienas rītā labdarības fonds Paaudze tās dibinātāja Pjotra Avena vārdā izplatījis paziņojumu, kurā pausts Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā miljardiera Avena viedoklis par karu Ukrainā, kā arī pausta apņēmība apstrīdēt ES sankcijas. Avens arī norāda, ka par lēmumu atņemt viņam Triju Zvaigžņu ordeni komentārus nesniegs.
Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība Krievijas iebrukumam un globālais, ekonomiskais pretspiediens liks Krievijai apturēt agresiju, bet jārēķinās ar risku, ka šis karš var arī turpināsies ilgi.
Tas, ka Baltkrievija de facto vairs neeksistē, maina brīdinājuma laiku Baltijas valstīs. NATO jāmaina līdzšinējā pieeja austrumu flanga nostiprināšanai, intervijā Jolantai Plaukai norāda Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Veicot nepieciešamās reformas, Ukraina varētu kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti nākamo trīs līdz piecu gadu laikā, pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs.
Ieviestās sankcijas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā īstermiņā Latvijas ekonomiku ietekmēs sāpīgi, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzina Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Par pirmajiem secinājumiem no Krievijas kara pret Ukrainu un Kremļa izredzēm to ieņemt un noturēt Rolanda Pētersona saruna ar bijušo NBS komandieri Raimondu Graubi.
Pašreizējā situācijā Krievijas armijas ātru atkāpšanos no Ukrainas teritorijas var panākt tikai krievu tauta, uzskata NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.
Īpašā režīma izsludināšanu Krievijas kodolspēkos veikta apzināti, lai sētu paniku gan Ukrainā, gan starptautiskajā sabiedrībā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP)