Latvijas interesēs ir, lai pašreizējos ļoti sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos būtu plašāka koalīcija ar 64 deputātu balsīm, uzskata politiķis. Tik liels atbalsts valdībai Saeimā būtu, ja koalīciju veidotu "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS), Nacionālā apvienība (NA) un "Progresīvie", taču paralēli tiek apsvērtas arī koalīcijas izveides iespējas bez "Progresīvajiem".
Vaicāts, vai būtu gatavi sadarboties ar JV, AS un NA nevis kā pilnvērtīgi koalīcijas dalībnieki, bet slēdzot atsevišķu sadarbības līgumu, Briškens uzsvēra, ka "Progresīvie" fokusējas uz to, lai būtu koalīcijas kodolā.
"Progresīvie" Levitu informējuši par savām pamatprioritātēm - valsts drošību, ekonomiskās krīzes pārvarēšanu, sociālekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu, cilvēktiesībām un investīcijām cilvēkos jeb veselībā, izglītībā, mājokļa politikā, kā arī ekonomiskās attīstības veicināšanu, investējot jaunuzņēmumos un eksportspējīgajos uzņēmumos, skaidroja Briškens.
Krīzes pārvarēšanas jautājumā partijai ir piedāvājumi, lai pārziemotu jeb risinātu energocenu pieaugumu ziemas sezonā.
"Progresīvajiem" neesot ne mazāko šaubu par piederību valstiski domājošo, eiropeisko partiju spektram, sacīja Briškens.
"Progresīvie" desmit mandātus ir saņēmuši "ļoti demokrātiskā cīņā", ar zemāko pirmsvēlēšanu aģitācijas finansējumu un runājot par savām prioritātēm, norādīja partijas līderis. Tāpēc, kā norādīja Briškens, "Progresīvie" var būt pilnvērtīgs partneris koalīcijā, par ko partija arī iestāšoties.
"Progresīvo" prioritāte ir nodefinēt tos valstiskos uzdevumus, kas ir jāveic, mēģinot rast ar potenciālajiem partneriem kopsaucējus, sacīja topošais politiķis. Ja šāda iespēja radīsies, tad "Progresīvie" esot gatavi būt daļa no "ļoti aktīvas koalīcijas". "Mēs tajā ienesīsim jaunu enerģiju, jaunas idejas, noteikti arī kādu pragmatisku ideālismu. Mēs noteikti iestāsimies par tiesiskuma jautājumiem un to jautājumu spektru, kam ir mazāka pārstāvniecība parlamentā," norādīja Briškens.
Priekšvēlēšanu laikā par "Progresīvajiem" tika pausta dažāda faktoloģiski nekorekta informācija, taču tagad partijas pārstāvji varēs mierīgi "salikt visu pa plauktiņiem" un izskaidrot sabiedrībai un potenciālajiem sabiedrotajiem jautājumus, kuri iepriekš tika nepareizi interpretēti, sacīja partijas pārstāvis.
Pēc Briškena teiktā, tas ietver jautājumu par vienotu izglītības sistēmu latviešu valodā, par ko "Progresīvie" esot iestājušies jau daudzus gadus, tāpat arī jebkāda veida vēlēšanu tiesības, kur partijai esot ļoti stingrs viedoklis, valsts aizsardzības mācības ieviešanu, un kopumā par drošības stiprināšanu.
"Nav ne mazāko šaubu, ka šajos kritiskajos jautājumos visas četras partijas ir uz vienas lapas. Jā, mums ir šīs nedēļas, lai kliedētu šāda veida bažas, vienlaikus, protams, ka ir atsevišķi vērtību jautājumi, tai skaitā cilvēktiesību jautājumi, kur mēs, visticamāk, neatradīsim kopīgu valodu," pauda topošais politiķis. Tāpēc koalīcijas pamatā būtu jābūt tiesiskajai bāzei, kas paredz, ka šādos jautājumos partijas saglabā savu viedokļa autonomiju, atzīmēja Briškens.
Jau vēstīts, ka 14.Saeimas vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza "Jaunā vienotība", kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, seko Zaļo un zemnieku savienība - 16, "Apvienotais saraksts" - 15, Nacionālā apvienība - 13, "Stabilitātei!" - 11, "Progresīvie" - 10 un "Latvija pirmajā vietā", kura ieguvusi deviņus mandātus.
14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.
pievienota 6.-11.rindkopa