Sibīrija – zīmogs, kas mūžam neizbāl
"To taču nekādi nevar piedot," teju vai korī atskan četru sieviešu balsis. Lai gan katra no viņām ir citāda, visas vieno viens stāsts – viņas bērna gados vēroja savu izpostīto likteni lopu vagona logā. 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta nakts Latvijā ievilka smagas rētas tūkstošiem cilvēku sirdīs un dzīvēs. Daudzu māju durvis tika atvērtas ar zābaku spērieniem, un mazus bērnus kopā ar mātēm, tēviem, brāļiem, māsām un vecvecākiem sasēdināja ešelonos, lai vestu svešumā. Šo bērnu vidū bija arī četras meitenes: Gaida Kalniņa, Beāta Ločmele, Brigita Kaukule un Nita Matvejeva. Lai gan viņu dzīvesstāsti ir skaudri, tie nedrīkst tikt aizmirsti, pārliecināta režisore Inga Nestere, kas šīs liecības iemūžinājusi nule kā tapušajā dokumentālajā filmā Mēs atgriezāmies.