Nav aiz kalniem valsts pārbaudījumu sesija pamatskolas beidzējiem un vidusskolēniem. Šogad 9. klasei būs jākārto tikai divi centralizētie eksāmeni (CE) – latviešu valodā un matemātikā – un tajos jāiegūst vismaz 15%. Svešvalodā zināšanas tiks pārbaudītas monitoringa darba formātā. Pirmo gadu pamatskolas beidzējiem vajadzēs pildīt arī diagnosticējošo darbu dabaszinātņu jomā. Savukārt vispārējā vidējā izglītībā kopumā jākārto vismaz četri CE – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un dabaszinātnēs. No tiem viens pēc izvēles – augstākajā līmenī (AL). Snieguma slieksnis – ne zemāk par 20%.
Eksāmens dabaszinībās
Pirmais valsts pārbaudes darbs – svešvalodas monitoringa darbs 9. klasēm – notiks jau 22.–24. aprīlī, bet CE sesija 9. klases skolēniem sāksies 19. maijā ar eksāmenu latviešu valodā. Matemātikā tas plānots 26. maijā, bet 28. aprīlī – diagnosticējošais darbs dabaszinātņu mācību jomā. Kopumā uz matemātikas CE pieteikti 17 344 skolēni, uz latviešu valodas – 17 221. Svešvalodā pārbaudes darbu plāno kārtot 16 926 devītklasnieku.
Vidusskolēniem CE maratons sāksies 11. maijā ar sociālajām zinātnēm (AL), bet noslēgsies 12. jūnijā – ar ģeogrāfiju (AL). Optimālā (OL) un AL eksāmenu svešvalodā vidusskolēni kārtos no 25. līdz 28. maijam, matemātikā – 1. jūnijā, latviešu valodā – no 3. līdz 5. jūnijam. Iepriekšējos gados vidusskolēniem bija jāraksta monitoringa darbs dabaszinātņu jomā, bet šogad jākārto OL eksāmeni ķīmijā, fizikā vai bioloģijā – attiecīgi 18., 20. un 22. maijā. No tā būs atbrīvoti tie skolēni, kuri iepriekšējos divos gados kādā no dabaszinātņu kursiem jau ir pildījuši monitoringa darbu. Šis CE nebūs jākārto profesionālo skolu audzēkņiem, kā arī tiem vidusskolēniem, kuri to plāno kārtot AL. Paredzēts, ka matemātiku OL kārtos 17 388 skolēni, bet vispārīgajā līmenī – 1300 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi (lielākā daļa to, kuri apgūst profesionālo izglītību, dod priekšroku OL eksāmenam). Latviešu valodu OL kārtos 16 476 skolēni, angļu valodu – 15 540, fiziku – 2406, ķīmiju – 2045, bioloģiju – 5446, dabaszinības – 2320.
Sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt no 26. jūnija, bet par vispārējo vidējo izglītību – no 3. jūlija. Skolēni, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varētu saņemt no 30. jūnija, bet par vispārējo vidējo izglītību – no 17. jūlija.
Cels latiņu augstāk
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle preses konferencē atgādināja, ka 9. klases beidzējam, lai saņemtu atestātu par pamatskolas izglītību, visos mācību priekšmetos jāiegūst gada vērtējumi un tikai vienā no tiem tas drīkst būt zemāks par četrām ballēm. Latviešu valodā un matemātikā sekmīgi nokārtots CE būs tad, ja vērtējums tajos būs ne mazāks par 15%. Viņš piebilda, ka nākamgad tas jau būs 20% – tāpat kā šogad vidusskolēniem (arī viņiem visos mācību priekšmetos vērtējumam jābūt ne zemākam par četrām ballēm). Celt augstāk šo latiņu šobrīd nav plānots.
Uz jautājumu par to, kādus rezultātus iepriekšējos gados uzrādīja vidusskolēni dabaszinību pārbaudes darbā, K. Špūle atbildēja, ka kopumā tie ir 30–40%. Skaidrs, ka sniegums ievērojami atšķiras tiem, kuri to kārto kā OL eksāmenu un AL.
«Mēs, protams, gribētu redzēt augstākus rezultātus jebkurā mācību priekšmetā. Gribu atgādināt, cik svarīga ir mācīšanās kultūra, vērtības, kā mācāmies un pieliekam pūles – no tā ir atkarīgs rezultāts. Tāpēc svarīgi ir šo jautājumu aktualizēt un padarīt par normu,» piebilda VIAA vadītāja Inta Ozola. Viņas ieskatā – ja skolēns ir visus šos gadus mācījies, bijis stundās klātesošs, nevajadzētu būt bažām, ka jaunais CE dabaszinātnēs kļūs par klupšanas akmeni. Tomēr nevarot izslēgt, ka kādai daļai jauniešu 20% nebūs pa spēkam.
I. Ozola atzina, ka Latvijas eksāmenu sistēma ir ļoti sarežģīta un tajā ir daudz pārbaudījumu. «Nereti dažādas sabiedrības grupas pieprasa ieviest eksāmenu kā garantiju skolēnu motivācijai apgūt to vai citu jomu. Tam tā nevajadzētu būt! Eksāmeniem nevajadzētu kļūt par vienīgo skolēnu motivācijas instrumentu – tiem jābūt jēgpilniem un saistītiem ar turpmāko izglītības un karjeras ceļu,» pauda I. Ozola.
Viņa norādīja, ka šobrīd sadarbībā ar OECD tiek strādāts pie nacionālās skolēnu zināšanu vērtēšanas sistēmas ietvara, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi. Notiek arī diskusijas ar augstskolām par vidējās izglītības CE rezultātu izmantošanu uzņemšanas nosacījumos. I. Ozola pieļāva, ka valsts pārbaudes darbu sistēma varētu mainīties arī turpmāk. Viņasprāt, tas ir pilnīgi normāls process. Katrā ziņā vieglāki eksāmeni nekļūs – tie joprojām būs balstīti mācību programmās un noteiktajos sasniedzamajos rezultātos.
Atbalsts skolēniem un pedagogiem
Gatavojoties šā mācību gada valsts pārbaudes darbiem, pastiprināts atbalsts gan skolēniem, gan pedagogiem. Martā un aprīlī otrdienās VIAA sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju organizēs piecas tiešsaistes sarunas, kurās eksperti atbildēs uz interesentu jautājumiem, runās par eksāmenu uzbūvi, vērtēšanas principiem, par 9. klases eksāmeniem, valsts pārbaudes darbiem vidējās izglītības posmā, kā arī sniegs praktiskus ieteikumus gatavošanās procesam. Pirmā tiešsaistes saruna plānota 31. martā par monitoringa darbiem pamatskolā, savukārt noslēdzošā saruna, kas notiks 28. aprīlī, būs veltīta vecākiem, sniedzot padomus, kā atbalstīt bērnus pirms valsts pārbaudes darbiem.
Sniedzot atbalstu dabaszinātņu jomas CE kārtotājiem, sagatavotas video lekcijas par ķīmijas, fizikas un bioloģijas eksāmena uzdevumos iekļautajām prasmēm – zināšanām, pētniecību un perfekto skaidrojuma recepti. Savukārt platformā Skolo.lv skolēniem ir iespēja izpildīt speciāli sagatavotu diagnosticējošo darbu kādā no dabaszinātņu jomas mācību priekšmetiem vai izpildīt iepriekšējo mācību gadu monitoringa darbu tiešsaistes daļas.
VIAA tīmekļvietnē pieejams arī plašs materiālu klāsts – šā mācību gada valsts pārbaudes darbu programmas, iepriekšējo gadu valsts pārbaudes darbu uzdevumi un vērtēšanas kritēriji, metodiskie materiāli ar iepriekšējo mācību gadu pārbaudes darbu rezultātu analīzi un ieteikumiem turpmākajam darbam, kā arī katram mācību priekšmetam veltītā semināra ieraksti un prezentācijas. Šie resursi ļauj gan skolēniem, gan pedagogiem strukturēti plānot gatavošanās procesu un padziļināti izprast vērtēšanas principus.