Latvijā lielākais bērnu īpatsvars šā gada sākumā bija Pierīgā - 22,3%, kamēr mazākais bērnu īpatsvars bija Latgalē - 16,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Dzimstības pieauguma veicināšanai būtu nepieciešams palielināt bērnu kopšanas pabalstu, paredz viens no piedāvātajiem tautas ataudzes veicināšanas pasākumiem, kurus šodien pasākumā prezentēja sadarbības platformas Demogrāfisko lietu centrs vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Par jaunākajiem bēdīgajiem demogrāfijas statistikas datiem, kā arī ģimeņu atbalsta politikas stiprajām pusēm
un aplamībām Rolanda Pētersona saruna ar demogrāfu Ilmāru Mežu.
Patlaban spēkā esošais Nacionālais attīstības plāns, kas ilgst no 2014.gada līdz 2020.gadam jeb NAP2020, ir izpildīts par 70%, tomēr lielākās grūtības radījusi mērķa sasniegšana demogrāfijas jomā, piektdien žurnālistiem atzina Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Pēteris Vilks.
Ir skaidra vīzija demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, tikai jāpieņem politiski lēmumi, tostarp jāskata bērna pieskatīšanas, mājokļu pieejamības un plaša mēroga valsts atbalsta jautājumi, aģentūrai LETA uzsvēra premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos, Demogrāfijas lietu centra (DLC) vadītājs Imants Parādnieks (NA).
Jaundzimušo skaits Latvijā krītas ceturto gadu pēc kārtas, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tuvāko desmit gadu laikā saskaņā ar Dienas aptaujāto ekspertu datiem dzimstības pieaugums nav gaidāms un dabiskais pieaugums – starpība starp dzimušo un mirušo skaitu – saglabāsies negatīvs. Tas atstās negatīvas sekas gan uz pensiju sistēmu, gan darba tirgu, pārmaiņu priekšā ir arī izglītības sistēma. Tāpat tas liek uzdot jautājumus par to, cik efektīva ir valsts demogrāfijas politika un kas šajā jomā prioritāri būtu darāms.