Ar piespiedu sankcijām demogrāfiskā situācija Latvijā neuzlabosies, nepieciešams palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri grib bērnus, aģentūrai LETA pauda demogrāfs Ilmārs Mežs.
Dzimstība Latvijā turpina augt - šādu secinājumu var izdarīt gandrīz katru mēnesi, kad parādās jaunākie statistikas dati. Lai gan Centrālā statistikas pārvalde (CSP) šo pieaugumu saista ar to, ka šobrīd sievietes, kuras dzimušas 80.gadu beigās, sasniedz vecumu, kad sievietei dzimst pirmais bērns, tomēr speciālisti uzskata, ka liels nopelns ir pieaugušajam valsts atbalstam ģimenēm ar bērniem.
Šī gada pirmajā pusgadā Latvijā pieaudzis gan jaundzimušo, gan laulību skaits. Arī mūžībā aizgājušo skaits ir samazinājies, kas liecina par demogrāfisko rādītāju uzlabošanos salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Latvijas iedzīvotāji ģimenē arī labvēlīgu materiālu apstākļu gadījumā vēlas tikai divus vai trīs bērnus un ar šādu scenāriju dabiskais pieaugums saglabāsies negatīvs, līdz nemainīsies iedzīvotāju vērtības, par pētījuma Ģimene – ideāls un realitāte rezultātiem secinājis konservatīvu ideju institūta Populares Latvija vadītājs Edgars Zalāns.
Dzimstības pieaugumu Latvijā būtiski ietekmējuši valsts politikas uzlabojumi, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā piedzimuši 5068 bērni, kas ir par 358 mazuļiem jeb 7,65% vairāk nekā pērn šajā laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus dabiskais pieaugums valstī saglabājas negatīvs.
Rīga un Pierīga bez darbaspēka importa no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina laikraksta Dienas Bizness veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.
Kamēr politiķi joprojām strīdas par izmaiņām vecāku pabalstu sistēmā un bērnu kopšanas pabalstā, četras dažādas māmiņas LTV raidījumam Panorāma stāsta par to, vai un cik ļoti valsts politika ietekmē izvēli par labu vēl vienam bērnam.
Otrdien, 1.oktobrī, Ministru kabinets līdz ar nākamā gada budžeta projekta atbalstīšanu vienojās par vairākiem demogrāfijas atbalsta pasākumiem 2014.gadā
Labklājības ministrijas (LM) un vairāku koalīcijas pārstāvju Saeimā panāktā vienošanās demogrāfijas jomā vairs nav šauri fiksēta tikai uz vecāku pabalstu palielināšanu, bet nekādi nemazinās jauno vecāku nevienlīdzību, integrāciju darba tirgū un iespējas turpināt izglītoties, pirmdien par panākto vienošanos izteicās labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība).
Sabiedrībā, runājot par demogrāfiju, pārsvarā akcentēta tiek dzimstības vecināšana un mazāk tiek pieminēts, ka demogrāfija nozīmē arī to, cik veseli ir mūsu bērni, piektdien diskusijā par priekšlaikus dzimušo bērnu ambulatorās veselības uzraudzības un aprūpes programmas izveidi Latvijā norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.
Labklājības ministrija (LM) ir nākusi klajā ar jauniem priekšlikumiem demogrāfijas veicināšanai. Būtiskākie - minimālais bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējiem 100 latiem tiks paaugstināts uz 120 latiem, un tā izmaksas laiks tiek pagarināts no bērna gada līdz pusotra gada vecumam.Vecāki, kuri ir sociāli apdrošināti, tāpat kā līdz šim, līdz bērna gada vecumam saņems vecāku pabalstu 70% apmērā no iemaksu algas, pēc tam minimālo bērna kopšanas pabalstu - 120 latu.
Labklājības ministrija (LM) piedāvā ieviest 100 latu pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.Kā šodien žurnālistiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tas nozīmētu, ka vecāki no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam saņemtu divu veidu pabalstus.