Sabiedrības labklājība ir tēma, par kuru tiek runāts gan mūsu valsts svētkos, gan ikdienā. Bieži tiek spriests, kā labklājības aspektā Latvija izskatās uz abu pārējo Baltijas valstu fona un uz kopējā Eiropas Savienības (ES) līmeņa.
Mēneša sākumā, 6. novembrī, Vācijā ar notikumam atbilstīgu skandālu izjuka valdošā jeb luksofora koalīcija, un tagad valsti ar ļoti augstu ticamības pakāpi gaida pirmstermiņa vēlēšanas.
Nākamās nedēļas pirmajā dienā – 18. novembrī – ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram ir patiesi svarīga un nozīmīga mūsu valsts, vai nu savās mājās kopā ar saviem tuvākajiem, vai arī tostarp apmeklējot dažādus publiskos svētku pasākumus, svinēs Latvijas valsts 106. dzimšanas dienu. Diemžēl būs arī tādi cilvēki, kuri šajos svētkos būs vieni paši tādu vai citādu iemeslu dēļ.
Mozaīkas gabaliņus, kas
pēdējās nedēļās signalizēja
par valdības koalīcijā
briestošajiem procesiem
un katrs pats par sevi
atsevišķi dažkārt palika bez
uzmanības, šodienas intervijā Dienai skaidrākā bildē kopā saliek Valsts prezidents
Edgars Rinkēvičs, atklāti pasakot, ka ar
premjeri Eviku Siliņu (JV) pārrunājis nepieciešamību pēc budžeta pieņemšanas vērtēt
ministru pienesumu.
Donalda Trampa pārliecinošā
uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, kā arī republikāņiem,
galvenokārt ievēlētā ASV
prezidenta atbalstītājiem,
veiksmīgie pirmkārt jau Kongresa abu palātu vēlēšanu iznākumi jau
ietekmē arī kā kopējo starptautisko, tā
iekšpolitisko situāciju virknē pasaules valstu.
Pretēji tam, ka ASV prezidenta vēlēšanās tika gaidīta ārkārtīgi sīva cīņa un prognozēts, ka uzvarētāja noteikšana ilgs vismaz vairākas dienas, bet šo procesu pavadīs skandāli un tiesāšanās, uzvarētāja vārds kļuva zināms jau pēcvēlēšanu naktī.
Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakstīju, ka ne jau vienkārši par Donalda Trampa uzvaru šeit būs runa, runa būs par Vladimira Putina globālās koalīcijas uzvaru.
Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvirmo jau daudzu gadu garumā. Patiesības labad gan jāatgādina, ka pārmetumi par augstākām cenām nekā citviet bijuši un aizvien ir ne tikai par pārtiku, bet arī par degvielu, apģērbu un virkni citu preču. Un aizvien tirgotāji pretī kritikai likuši daudzus un dažādus argumentus, kāpēc cenas pie mums ir augstākas, turklāt nereti – pat krietni.
Aizvadītajā svētdienā, 3. novembrī, Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuru uzvarētāju, saņemot 55,41 % vēlētāju balsu, kļuva esošā valsts vadītāja, proeiropeiskā Maija Sandu.
Ekonomikas ministrija vakar, 5. novembrī, informēja par vairākiem priekšlikumiem pārtikas cenu samazināšanai. Viens no priekšlikumiem ir uzcenojuma griestu noteikšana ikdienas pārtikas preču grozam. "Priekšlikuma būtība ir ierobežot mazumtirgotāju rīcības brīvību attiecībā uz izvēlēto cenu veidošanas politiku," skaidro ministrija. Ir arī vēl vairāki citi priekšlikumi.
