Pagājušajā nedēļā pēc vieniem no
pašiem vērienīgākajiem masu
protestiem pēdējo gadu laikā par
demisiju paziņoja Rosena Žeļazkova vadītā labēji centriskā
valdība, un, tā kā patlabanējā
parlamenta ietvaros izveidot jaunu valdību
cerību nav, valsti nākamā gada sākumā gaida
kārtējās parlamenta ārkārtas vēlēšanas,
kas Bulgārijā kopš 2021. gada notiek vidēji
reizi gadā.
Nesen Valsts kontrole (VK)
aktualizēja dzīvojamo māju
gausās renovācijas problēmu,
kas ir labi zināma gan daudziem
rīdziniekiem, gan arī citu pilsētu
un novadu iedzīvotājiem.
Interesanta situācija radusies likumdevēju un publiskās pārvaldes lauciņā
– teju vienā laikā izrādījies, ka divi
normatīvie akti – Jūras aizsargājamo
teritoriju dabas aizsardzības plāns un
grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas
likumā – dažādu iemeslu dēļ ir izstrādāti
nekvalitatīvi, un savā ziņā pat varētu teikt
– kaitnieciski attiecībā pret uzņēmējdarbību.
Latvijas izvirzītais mērķis ir kļūt
par konkurētspējīgu FinTech jeb
finanšu tehnoloģiju centru
Eiropā, piedāvājot uzņēmumiem
un investoriem pievilcīgu vidi
inovācijām, izaugsmei un jaunu
pakalpojumu radīšanai, paredz Finanšu
ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku
sagatavotā un izskatīšanai Ministru kabinetā
iesniegtā Latvijas finanšu tehnoloģiju sektora attīstības stratēģija 2026.–2027. gadam,
ziņo LETA.
Iepriekšējās nedēļas nogalē milzu
starptautisko rezonansi izraisīja ASV
Baltā nama publiskotā jaunā Nacionālās drošības stratēģija (National Security Strategy, NSS).
Svarīgu brīdinājumu nosūtīšana uz
iedzīvotāju viedtālruņiem ir XXI
gadsimtam atbilstošs variants,
daudz atbilstošāks par mudinājumiem klausīties radio vai skatīties
televīziju.
Saeima aizvakar pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības likumā,
kas paredz atsevišķiem pārtikas
pamatproduktiem no nākamā
gada vidus noteikt pievienotās
vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā.
Nedēļas sākumā bijušajai
Eiropas Savienības (ES)
galvenajai diplomātei Federikai Mogerīni un vēl diviem
cilvēkiem tika izvirzītas
apsūdzības izmeklēšanas par
krāpšanu un korupciju, kas notikusi Eiropas
diplomātu apmācību programmas līgumu
ietvaros.
Pagājušajā piektdienā konferencē
Saeimā tika prezentēti Latvijas
Universitātes (LU) projekta Valsts
attīstības vīzija 2050: sabiedrības
gaidas un attīstības scenāriji
rezultāti, kā arī spriests par
nākotnes politikas izvēlēm un uzklausīti
ekspertu ieteikumi.
Līdz 2025. gada beigām atlikušas
dažas nedēļas, un, ja vien to laikā
neatgadīsies dramatiski notikumi, varēs secināt, ka Latvijas
ekonomikā šis gads bijis viduvējs
un samērā mierīgs.