Temats par latviešu valodu un citām valodām mūsu sabiedrībā tiek aktualizēts laiku pa laikam, turklāt bieži tad, kad tuvojas vēlēšanas vai pavīd izmaiņas likumos un noteikumos.
Ja kādam pēc neveiklās izgāšanās ar
lēmumu nenotriekt bruņoto krievu
dronu bija labticīgas šaubas, vai
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) veltītā asā kritika ir
pamatota vai tomēr mūsu armijas
komandieri un aizsardzības ministrs Andris
Sprūds (Progresīvie) rīkojās pareizi – vienkārši plašām tautas masām tas nav ne izprotams, ne izskaidrojams, ne izpaužams, tad
otrdien bars, pēc loģikas spriežot, nedraudzīgi noskaņotu putnu šīm naivajām iedomām pielika treknu punktu.
Gada 29. septembrī Austrijā
notiks Nacionālās Padomes
(parlamenta apakšpalātas)
vēlēšanas, par kuru uzvarētāju
pirmoreiz valsts vēsturē
acīmredzami kļūs nacionāli
konservatīvā Austrijas Brīvības partija
(Freiheitliche Partei Osterreich, FPO).
Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.
Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.
Jaunais mācību gads tikko sācies, taču jau tagad skaidrs, ka tas līdzi nes ne tikai aizvien aktuālo pedagogu deficītu, kas attiecīgi rada galvassāpes gan skolu vadībai, gan skolēniem, bet arī diezgan satraukumu par izglītības nozares politikas plānotāju jaunajiem eksperimentiem ar skolēniem.
Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.
Brīvdienās Latvijas teritorijā
ielidojušais un Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas bezpilota
lidaparāts jeb drons, kurš, kā
beigās tomēr izrādījās, bijis
aprīkots ar sprāgstvielām, radījis
sabiedrībā ļoti daudz jautājumu, uz kuriem
speciāli sasauktajā Aizsardzības ministrijas
un Nacionālo bruņoto spēku vadības preses
konferencē diemžēl skaidras un viegli saprotamas atbildes saņemt neizdevās.
Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.
Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)