Pat neieslīgstot konkrētu personāliju iztirzāšanā, topošās jaunās valdības sastāva pirmās aprises neiedvesmo, un arī Latvijai tik vajadzīgo iedvesmu izrāvienam tās nesola.
Vērojot jaunas valdošās koalīcijas veidošanos, rodas bažas,
vai nākamās valdības prioritātes ekonomikā būs vērstas uz
vietējo uzņēmumu rašanos un
izaugsmi.
Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Krievijā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir apliecinājums tam, ka nepamatotas ir izrādījušās cerības – Erdogans pēc atkārtotas ievēlēšanas varētu mainīt attieksmi pret Maskavu un atgriezties Rietumvalstu orbītā, pārstājot sēdēt uz diviem krēsliem.
Domājams, četrdesmitgadnieku paaudze atceras, ka 90. gadu beigās viens no Latvijas lielākajiem biediem bija EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Maksa van der Stūla kārtējā neapmierinātība ar mūsu politiku valodas jautājumā.
Temats par to, ko Latvijai iesākt ar
vietējiem Krievijas pilsoņiem, ir
kļuvis par aktualitāti, kuru
dažādi politiķi izmanto popularitātes veicināšanai un par kuru
žanrā "manipulatīvs, iežēlinošs
cilvēkstāsts" izpaužas visi, kam nav slinkums.
Samērā nelielā Centrālāfrikas valsts
Gabona kļuvusi jau par septīto
Āfrikas valsti, kurā dažu pēdējo
gadu laikā noticis valsts apvērsums un pie varas nākušas militārpersonas.
Viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko, visticamāk, nāksies
risināt jaunajai valdībai, ir
saistīts ar plašāku darba tirgus
atvēršanu atbraucējiem no
citām valstīm.
Pagājušās nedēļas vidū ASV televīzijas kanāls Fox News rīkoja pirmās priekšvēlēšanu debates republikāņu pretendentiem uz nomināciju prezidenta amatam nākamā gada novembrī gaidāmajās vēlēšanās.
Saistībā ar skandalozu slavu guvušo Ekonomikas ministrijas vadības (faktiski jau ministres) rīkojumu Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) publiskot tos Latvijas uzņēmumus, kuri eksportē uz Krieviju un Baltkrieviju, šķiet, nepamanīta palikusi kāda nianse – uzticēšanās valstij graušana.
Noslēdzoties piecu vadošo nerietumu valstu apvienības BRICS samitam Dienvidāfrikā, kļuva zināms, ka par organizācijas dalībniecēm jau drīzā nākotnē kļūs vēl vismaz sešas valstis – Argentīna, Etiopija, Ēģipte, Irāna, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Turklāt, lai saglabātu reģionālo līdzsvaru, apvienības durvis pašlaik paliek atvērtas vēl vienai Āfrikas valstij.