Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.
Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.
Nepieciešams panākt, lai iedzīvotāju skaits pieaugtu ne tikai kopumā Rīgā, bet tieši mūsu galvaspilsētas centrā. Šādu atziņu nesen pauda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība) un arī uzsvēra, ka Vecrīgai un visam vēsturiskajam centram "ir nepieciešami ne tikai tūristi, bet arī iedzīvotāji". (LETA, 26.08.2024.)
Nedēļas sākumā iespaidīgu rezonansi – arī informācijas tehnoloģiju (IT) pasaulē – izraisīja Krievijas izcelsmes miljardiera, vienas no pasaulē lielākajām ziņapmaiņas platformām Telegram ģenerāldirektora Pāvela Durova, aizturēšana Francijā.
Tikai trīs dienas mūs šķir no jaunā mācību gada sākuma. Kādam tas būs pirmais gads bērnudārzā, kādam skolā – 1. klasē vai pirmajā vidusskolas trīs gadu posmā, vēl kādam – pirmais gads kādā no augstākās izglītības posmiem. Katram savs, bet visiem kopā – pozitīvi saviļņojošs, varbūt arī mazliet biedējošs, taču vienlaikus – ļoti gaidīts.
Augusta vidū Japānas premjerministrs un valdošās Liberāldemokrātiskās partijas (LDP)
līderis Fumio Kisida izšķīrās
par daudziem negaidītu soli –
viņš paziņoja, ka nebalotēsies
uz LDP prezidenta posteni septembrī gaidāmajās šīs partijas vadības vēlēšanās.
Laikā, kad, veidojoties nākamā
gada valsts budžeta pirmajām
aprisēm, sākam apjaust to, cik
daudz, bet patiesībā maz varēsim
atļauties finansēt akūtās vajadzības ikvienā jomā, "katliņš sācis
mutuļot" saistībā ar topošā apvienotā
sabiedriskā medija valdes plānotā atalgojuma apjoma adekvātumu.
Ideja mazināt darba devējam veicamās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju otrajā līmenī nu gan ir tā, kuru mūsu politiķiem vajadzētu rūpīgi apdomāt vēlreiz.
Savā ziņā savdabīgu notikumu
piedzīvojām šonedēļ, kad Finanšu
ministrija (FM) pēkšņi pasākuma
norises dienas agrā rītā atcēla
nedēļas sākumā izziņoto patiesībā
nozīmīgo preses konferenci, kurā
ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas
valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un
grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins
bija paredzējuši informēt par nodokļu
politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju.
Neraugoties uz Čikāgā notiekošo ASV Demokrātiskās partijas
nacionālā konventa ārējo
spožumu, pat daudzi demokrātu atbalstītāji šaubās, ka
konvents spēs palielināt
atbalstu partijas kandidātei uz Balto namu
Kamalai Harisai.