Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Digitalizācija

Pandēmijas aktualitāte – virtuālās tūres

Pagājuši jau desmit mēneši kopš aizvadītā gada marta vidus, kad Latvijā un daudzās citās valstīs tika ieviesti tādi Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, kas būtiski samazināja pulcēšanās un pārvietošanās iespējas un līdz ar to spēcīgi iedragāja tūrisma un starptautisko pasažieru pārvadājumu jomu.

Vai mobilie maki ikdienas maksājumos aizstās bankas?

Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, pēdējos pārdesmit gados pasaule piedzīvo nepieredzēti strauju maksājumu metožu maiņu. Īpaši tas jūtams Latvijā, kur līdz pat neatkarības atjaunošanai bija pieejama tikai skaidra nauda. Pirmajā neatkarības desmitgadē mūsu valsts tautsaimniecībā nozīmīgu lomu sāka spēlēt komercbankas un līdz ar tām ienāca arī norēķinu kartes, neatkarības otrajā desmitgadē attīstījās maksājumi internetā, bet pašlaik ienāk mobilie maksājumi un līdz ar to arī dažāda veida ''mobilie maciņi''. Tomēr, augot mobilo maksājumu popularitātei, rodas jautājums: vai ikdienas maksājumos mums vispār vajag bankas?

Digitalizācija ienāk tirgotavās un baznīcās

Covid-19 izplatība un valstu noteiktie ierobežojumi radījuši dažādu tehnoloģiju uzrāvienu. Sabiedriskajās vietās ierobežo klientu skaitu, izvietojot sociālās distancēšanās marķierus un digitālos temperatūras mērītājus. Tāpat tiek veicināti arī dažāda veida bezkontaktu maksājumi. Izgudrotājiem šis ir labvēlīgs laiks, jo aug pieprasījums pēc iepriekš nebijušām tehnoloģiskajām ierīcēm. Lai gan daudzas tehnoloģiju jomas uzplaukst, tomēr inovatoriem nākas saskarties arī ar dažādiem izaicinājumiem, ko nereti sagādā institucionālā birokrātija, ilgstoša sertificēšana un datu apstrādes drošības jautājumi.

Digitālā transformācija – iespēja visām jomām

Tehnoloģijas, it īpaši ceturtās industriālās revolūcijas laikā, ir vienīgais man zināmais veids, kā turpināt nacionālo kultūru un iznest to pasaulē – intervijā Guntaram Gūtem pauž SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde.

Sev un darba tirgum

Ikvienam Latvijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājam turpmāk būs iespēja bez maksas izglītoties jaunajā Digitālo prasmju pilnveides programmā Baltijā.

CSP: Preces vai pakalpojumus internetā pārdod 15,5 % uzņēmumu

2020. gada sākumā Latvijā internetu lietoja 99,9 % uzņēmumu, un 62,6 % no tiem bija sava tīmekļa vietne, tai skaitā 94,1 % lielo uzņēmumu, 81 % vidējo un 58,4 % mazo, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējā aptauja par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietošanu un e-komerciju uzņēmumos.

Eiropas Zaļais kurss aktuālitāti nav zaudējis arī Covid-19 pandēmijas laikā

Eiropas Zaļā kursa īstenošana visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs bija tēma, par kuru daudz tika spriests pagājušā gada rudenī un tam sekojošajā ziemā. Savukārt šā gada pavasarī par dominējošo aktualitāti gan mūsu valstī, gan kopumā ES, gan arī citur pasaulē kļuva Covid-19 pandēmija un ar to saistītā krīze. Taču arī šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, Eiropas Zaļā kursa idejas joprojām ir svarīgas.

Iespējas Lielajam brālim

Par vienu no metodēm Covid-19 pandēmijas apkarošanai tiek uzskatīta aizvien lielāku izplatību gūstošā iedzīvotāju digitālā izsekošana. Taču pastāv ticama iespēja, ka uzvara pār koronavīrusu nepavisam nenozīmēs arī šīs "izsekošanas" beigas.

EK piedāvā redzējumu par Eiropas digitālo nākotni

Eiropas Komisija (EK) trešdien publiskoja Datu stratēģiju un redzējumu par Eiropas digitālo nākotni, informēja EK pārstāvniecība Latvijā. Šajos dokumentos EK piedāvājot savas idejas, lai "digitalizācija nāktu par labu ikvienam un atspoguļotu Eiropas lielākās vērtības - atklātību, taisnīgumu, daudzveidīgumu, demokrātiskumu un pārliecību".

Eksperts: Latvijai jāinvestē sabiedrības digitālo prasmju attīstībā

Latvijai jāinvestē sabiedrības digitālo prasmju attīstībā, ceturtdien digitālajā forumā Digitālā transformācija 360 sacīja Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks digitālajos jautājumos Elijus Čivilis. Viņš atzina, lai gan Latvija digitālās ēras ieviešanā ir vairākus soļus priekšā Lietuvai, sabiedrība nav gatava straujām tehnoloģiskām pārmaiņām trūkstošo digitālo prasmju dēļ.

Eksperti: 10 gados riska zonā nonāks 54% darbavietu

Tuvākajos 10 gados Eiropā riska zonā nonāks 54% darbavietu - apdraudētas ir tādas profesijas kā biroju darbinieki, pārdevēji, celtniecībā un ražošanā strādājošie, arī finanšu un nodokļu pakalpojumu sniedzēji. Visstraujāk izzudīs tās darba vietas, kas prasa vidēja līmeņa prasmes un zināšanas, atstājot vien mazkvalificētus darbus vai tādus, kas prasa augsta līmeņa izglītību un prasmes, Diena.lv informē Biznesa augstskola Turība.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide