Ideja rīkot tautas nobalsošanu par eiro ieviešanu Latvijā, kas nākusi no opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), citu Saeimā ievēlēto politisko spēku atsaucību pagaidām negūst.
"Ir eksistējošās prasības konverģences kritērijiem uz ilgtspējības bāzes. Jūs zināt tos visus. Un valstis, kas atbilst šiem kritērijiem, tiek vairāk nekā sveiktas pievienoties klubam," akcentē Asmusens.
Pēc eiro ieviešanas Latvijā iedzīvotāji uz eiro monētām vislabprātāk vēlētos redzēt tādus pazīstamus simbolus kā Brīvības piemineklis, Sprīdītis un Vecrīgas torņu siluets, atklāj sabiedrisko attiecību aģentūras Hill+Knowlton Strategies veiktais pētījums. Tāpat vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto uzskata, ka Latvijai būtu jāveido individuāls dizains katra nomināla eiro monētai.
Par eiro ieviešanu Latvijā notiks referendums, līdz ar to par Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma nosacījumu ieviešanu vēl būs iespēja lemt iedzīvotājiem, uzskata Saeimas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš par to esot ļoti dziļi pārliecināts.
Runāšana pa kaktiem, ka Latvijas ceļš uz eiro, ņemot vērā pašreizējos notikumus eirozonā, būtu tomēr rediģējams, beidzot sāk ieraudzīt arī dienasgaismu. Mūžīgo skeptiķu rindas nu jau papildinājuši arī zviedru banku ekonomisti, bet vēl jo zīmīgāk, ka savā pārliecībā sašķobījušies arī galvenie eiro ceļa kapteiņi.
«Vai Latvija nomainīs Grieķiju?» eirozonas krīzei veltītā blogā piektdien retoriski vaicāja britu The Guardian, atsaucoties uz Latvijas Bankas šefa Ilmāra Rimšēviča teikto, ka Latvija nekad nav bijusi tik tuvu eiro ieviešanai kā šobrīd. Ziņa, ka kāda neliela ES valsts pašreiz samazina nodokļus, lai izpildītu uzņemšanas kritērijus eiro klubā, Eiropā, kur tiek runāts par eirozonas sarukšanu (Grieķija), var raisīt mulsumu.
Aptaujai, kura uzrāda, ka eiro ieviešanu atbalsta tikai 15% Latvijas iedzīvotāju, vajadzēja izsaukt politiskajā elitē šoku. Ieviest eiro nav izlīmēt tapetes - tas nozīmē likvidēt nacionālo valūtu. Tas nav tikai ekonomisks lēmums. Psiholoģisks trieciens, izzūdot vienam no nacionālas valsts simboliem, ir neizbēgams.
«Tas ir neliels solis eirozonai, bet liels - Igaunijai,» turot rokā pirmās igauņu eiro banknotes, 2010. gada 31. decembra naktī sacīja Igaunijas premjers Andruss Ansips. Kļūstot par pirmo bijušās PSRS valsti, kas ievieš eiro, Igaunija, protams, nevarēja paredzēt, ka jau pēc pusotra gada papildus Grieķijas un Īrijas parādu problēmai tai būs jāsaskaras arī ar Spānijas un Itālijas parādu jautājumu un kārtējās vēlēšanas Grieķijā vairs nebūs jautājums par politiķu nomaiņu, bet, kā nupat izteicās Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, «par Grieķijas nākotni Eiropā un eirozonā» (LETA).
Latvijai de iure eirozonai vajadzētu pievienoties nākamā gada vasarā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv sacīja Latvijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone. Viņa stāstīja, ka nākamā gada aprīlī tiks izvērtēts, kā Latvijai veicies ar Māstrihtas kritēriju izpildi.
Mazāks algas nodoklis vai zemāki ikdienas izdevumi, samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), ir izšķiršanās, ko Latvijas politiķi var atļauties apspriest, ņemot vērā lielākus ieņēmumus valsts budžetā (ieņēmumi plānu pārsniedz par aptuveni 100 miljoniem latu).