Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

ES fondi

Lielajām pilsētām ēku siltināšanai tiek krietni vairāk nekā novadiem

Apmēram 37 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudas nākamajā periodā atvēlēti publisko ēku siltināšanas projektiem lielajās pilsētās. Pārējās pašvaldības, reģionālos attīstības centrus ieskaitot, šim mērķim varēs izmantot apmēram divas reizes mazāku summu – 18,5 miljonus eiro. Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ar šādu situāciju ir nemierā. 

Lauku atbalsta nauda apgūta pilnībā

Vērtējot Eiropas Savienības fondu iepriekšējo - no 2007. līdz 2013.gadam - plānošanas periodu, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) ceturtdien preses konferencē sacīja: "Tas ir noslēdzies teicami, un Lauku atbalsta dienests ir labi pastrādājis." Finansējums lauku attīstībai ir apgūts pilnībā par 100 procentiem, un tas ir izmaksāts līdz 2015.

Būtiski aizkavējusies MK noteikumu apstiprināšana ES fondu apguvei

Ministru kabinets (MK) vēl nav izstrādājis aptuveni trešdaļu valdības noteikumu, kas nepieciešami Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai jaunajā plānošanas periodā, aģentūrai LETA atklāja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.

E-veselības projekta izgāšanās valstij var izmaksāt 11,3 miljonus eiro

Līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt Eiropas Savienības ES piešķirtos līdzekļus.

Varēs uzlabot mācību vidi

Vairāk nekā 110 vispārizglītojošajās skolās Latvijā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam iecerēts apgūt struktūrfondu līdzekļus, lai veidotu modernu mācību vidi. Tas ir tikai viens virziens no kopumā vispārējā izglītībā ieguldāmajiem 209,5 miljoniem eiro, kurus paredzēts izlietot, modernizējot izglītības iestāžu mācību vidi, pilnveidojot mācību saturu un attīstot skolēnu individuālās kompetences.

Valsts kontroliere par ES fondu apguvi: Jautā par āboliem, atbild par bumbieriem

Jautā par āboliem, atbild par bumbieriem. Vai tāpēc, ka par āboliem nav ko teikt, vai vienkārši par tiem negribas runāt? Šāds jautājums neviļus rodas, iepazīstoties ar publiskajā telpā izskanējušo LIAA vadītāja Andra Ozola un Ekonomikas ministrijas ierēdņa Raimonda Aleksejenko reakciju uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par ES fondu apguvi.

Blēdības ar Eiropas fondu līdzekļiem palīdz atklāt nozares organizācijas

Būvniecības objekts, kura pārskatos uzpūstas materiālu cenas, semināri, kas reāli dzīvē nekad nav notikuši, saskaņotas tāmes dalībai iepirkumā, lai ļautu uzvarēt konkrētam uzņēmumam - tie ir tipiskākie veidi, kā Latvijā mēģina negodprātīgi iedzīvoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Finanšu ministrijā (FM) nenoliedz - sabiedrībai ir radies priekšstats, ka ES fondu apguve iet roku rokā ar krāpšanos, tomēr statistika liecina, ka uz ES fona Latvija īpaši neizceļas.

INFOGRAFIKA: Kur tiek izlietota ES nauda?

Infografikā, kuru piedāvā Eiropas Parlaments (EP), iespējams apskatīt, kur tiek izlietota Eiropas Savienības (ES) nauda, kā arī uzzināt, kas ir šīs naudas avots. 

Vilks: ES nauda ceļiem un labklājībai

Šis laiks Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanā Latvijai ir ļoti būtisks, jo vienlaicīgi tiek vadīti divi plānošanas periodi - esošais un jaunais - 2014.-2020.gada - periods.Jaunajā plānošanas periodā nozīmīgākās ES investīcijas paredzēts novirzīt nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazināšanai, kā arī nodarbinātības veicināšanai, integrējot ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus darba tirgū.

Apstiprina Latvijas stratēģiju ES fondu apguvei tuvākajos septiņos gados

Piektdien, 20. jūnijā, Eiropas Komisijā (EK) ir oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodam. Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras partnerības līgums ir apstiprināts EK.

Pašas spēkiem Rēzekne spētu tikai izdzīvot, bet ne attīstīties

Rēzeknē līdzīgi kā citās Latvijas lielākajās pilsētās pēdējos desmit gados Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļi piesaistīti galvenokārt ielu, kā arī citu infrastruktūras objektu sakārtošanai, tomēr izmaksu un nozīmes ziņā par vērienīgākajiem projektiem uzskatāms Latgales vēstniecības GORS jeb Austrumlatvijas koncertzāles projekts, kā arī Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide