Kas man ir Latvija, kāpēc tā ir svarīga? Kāpēc man ir eksistenciāli svarīgi šeit būt? Visupirms ģimene, tuvinieki, draugi, domubiedri. Savējie. Tradīcijas un atmiņas. Nākotne un ieceres. Jā, arī pašlepnums. Gribat, sauciet to par latvieša spītu. Vēlme mainīties un vēlme mainīt. Visu to beznosacījuma vērtību kopums, kas rezultējas vēlmē būt šeit un nekur citur. Un nemaz nevēlos to mēģināt saprast, jo tā tas vienkārši ir. Dzīvot tieši šeit, kur kādam ziema šķitīs pa garu vai vasarā būs pārāk daudz lietainu dienu.
Valdības veidošanas process ir nežēlīgs. Un runa nav par jaunās valdības pīrāga dalītājiem, pie jaunā politiskā izkārtojuma bez siles paliekošajiem vai "nabaga" parlamentāro opozīciju. Runa ir par labticīgu politiskā procesa vērotāju.
Gadu nogalēs mediju telpa ir baudāma. Šīs pāris nedēļas ar atsevišķiem izņēmumiem varētu nosaukt par rāmuma, vērtību un vieduma laiku mediju saturā. Nebūtu politiķu prāti nodarbināti ar valdības veidošanu, šķiet, tekošo ziņu īpatsvars publiskajā telpā būtu pavisam niecīgs un nemanāms. Ziemassvētki un gada nogale ir laiks, kad avīžu un žurnālu lappusēs vai ētera minūtēs laicīgums un sīkmanība ar gandarījumu tiek pastumtas otrajā plānā, runājot par tiešām svarīgo.
Laikrakstam Diena 23. novembrī apritēs 25 gadi. Latvijas mediju telpā nav cita vārda, kas būtu biežāk locīts par Dienas vārdu. Tāpēc strādāt plecu pie pleca ar augstākā kaluma žurnālistikas profesionāļiem Dienā ir liels gods un atbildība. Par mums runā, par mums ir viedoklis. Un tā ir laba ziņa - tas nozīmē, ka mēs esam dzīvi.
Valsts amatpersonu svētku uzrunas ir īpašs žanrs. Tas runātāju atkailina. Personiskās harismas, kompetences un komandas spēju esamība vai gluži otrādi - tā trūkums, ir kā uz delnas. Šajā kontekstā Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces runa aizvadītajos valsts svētkos uzskatu par vājāko pēdējo gadu veikumu šajā žanrā. Tāpēc arī Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa citēšanu uzskatu par simbolisku un ar dziļāku jēgu, jo diezin vai šajā runā pats Ilvess atrastu daudz savās runās citējamu lietu un vietu.
Mēdz teikt, nav ilglaicīgāku risinājumu par pagaidu. Tā sanācis arī ar Laimdotas Straujumas valdību, kuras teju divus gadus ilgstošais darbošanās rezonējums ir sinhrons ar pašas partijas Vienotība pakāpenisku norietu, - par to oktobrī balsis atdotu nu jau vairs 7,2% vēlētāju (Latvijas Fakti). Taču, ja pagaidu risinājums pilošam krānam dzīvoklī draud sabojāt attiecības ar stāvu zemāk esošo kaimiņu, tad jau no pirmsākumiem stipri vien "pilošais" valdības krāns gluži vienkārši rada riebumu pret politiku.
Parlamentārie izmeklētāji lēmuši, ka par "morāli un politiski" atbildīgiem baisākajā traģēdijā jaunlaiku Latvijā, kad, sabrūkot veikalam Zolitūdē, bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti ievainoti, ir 16 cilvēki - esošās un bijušās amatpersonas, tostarp, ekspremjers, esošie un bijušie ministri, Rīgas mērs u. c.
Pēc valdības vadītājas Laimdotas Straujumas došanās atvaļinājumā Latvijas politiskajā pīļu dīķī sākusies vasarai neraksturīga rosība. Izmantojot brīdi, kopš gada sākuma klejojošās kuluāru runas un baumas par esošās valdības krišanu pārtapušas politiķu verbālā sasvarpējā zibeņošanā un notiekošais liecina, ka rudenī mums būs jauna valdība.