Ekonomikas pieaugums 1.ceturksnī ir paātrinājies pat straujāk nekā bija gaidīts, sasniedzot 3,9% gada griezumā. Pret iepriekšējo periodu IKP pieaudzis par 1,5%.
Precizētie IKP dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Rezultātā 2016. gadā iekšzemes kopprodukts ir kāpis par 2%. Galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pērn pieauga par 3%. Valdības galapatēriņš pieauga par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās par 11%. Gads eksportā iesākās grūti, bet uz gada beigām situācija uzlabojās. Rezultātā eksports pērn ir audzis par 4% - preču eksports par 2%, pakalpojumu eksports par 4%.
Pasaules Banka savās jaunākajās prognozēs par pasaules ekonomikas izaugsmi lēš, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad palielināsies par 3,1%, kas ir straujākā izaugsme Baltijas valstīs.
Statistiķu preses relīze par ceturkšņa IKP ātro novērtējumu parasti nesatur daudz informācijas, tāpēc bieži rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Jo īpaši tas sakāms par šodien vēstīto.
Ātrais novērtējums liecina, ka šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts ir audzis par 0,5%. Tikmēr salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu izaugsme, no otrajā ceturksnī uzrādītājiem 2%, ir noslīdējusi līdz 0,8%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli neizlīdzinātiem ātrā novērtējuma datiem, ir pieaudzis par 0,8%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo laika periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu būt audzis par 2-2,2%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Pārskatītie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir bijusi mazliet straujāka, nekā ziņots iepriekš. Proti, IKP ceturkšņa laikā ir pieaudzis par 0,6% (sezonāli izlīdzināts). IKP izaugsmes novērtējums otrajam ceturksnim gada griezumā nav mainīts, un tas ir 2,1% (sezonāli neizlīdzināts), kas sakrīt ar pirmā ceturkšņa pieauguma tempu.
Papildinātie un precizētie IKP dati vienmēr ir bagātīga lasāmviela, šoreiz arī atskaite par kārtējo savdabīgo eksperimentu, kas ar mūsu ekonomiku ir veikts šogad (it kā eksperimentu jau nebūtu bijis gana!). Galvenā ziņa šodien - ir nedaudz paaugstināts vērtējums par IKP izmaiņām starp pirmo un otro ceturksni, no 0,4% līdz 0,6%.
Gada 2.ceturksnī iekšzemes kopprodukts ceturkšņa laikā palielinājās par 0,4%, bet, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, IKP pieaugums bija 2,1%. Nozīmīgs pievienotās vērtības kāpums bija rūpniecībā (+7%), mazumtirdzniecībā par 3%. Tikmēr nozīmīgs apjomu kritums turpinājās būvniecības nozarē (-22%).
Kā prognozējām, pēc ļoti vārgās gadu mijas ekonomikas aktivitāte otrajā ceturksnī ir nedaudz pieaugusi, un IKP ceturkšņa laikā pakāpies par 0,4% (sezonāli izlīdzināts). Gada griezumā izaugsme nav paātrinājusies un bija 2,1% (sezonāli neizlīdzināts). Šogad pirmajā pusgadā IKP tātad audzis par samērā gausiem 2,1%.