Arī trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsmi noteica tie paši faktori, kas gada pirmajā pusē. Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijā beidzot ir sākusies ES fondu apguve, kā rezultātā būvniecība trešajā ceturksnī augusi par ļoti iespaidīgiem 23%. Papildus tam pozitīvas tendences turpinās arī globālajā ekonomikā, un līdz ar to par 8% augusi arī rūpniecība. Šiem faktoriem trešajā ceturksnī ir pievienojies arī straujāks tirdzniecības kāpums, taču lielākais jautājums šobrīd ir par to vai šādu izaugsmes tempu spēsim noturēt un ko Latvijas ekonomikā varam gaidīt nākošajos gados.
Ārējo vidi protams prognozēt ir grūti, taču būvniecībā ES fondu apguve vēl tikai šobrīd uzņem apgriezienus un nozarei, visticamāk, būs nepieciešami vēl vairāki gadi, lai atgūtu pērn zaudēto. Tādējādi būvniecība arī nākošajos gados varētu augt krietni straujāk nekā ekonomika kopumā. Tajā pašā laikā šobrīd, visticamāk, atrodamies izaugsmes cikla augstākajā punktā un nākamgad ekonomika tik strauji neaugs.
Pēc manām prognozēm nākamgad Latvijas IKP varētu augt par aptuveni 4%, kas joprojām ir pietiekami straujš kāpums un mērenāka izaugsme, visticamāk, būtu pat vēlama, jo pašreiz ekonomika aug virs sava potenciāla.
Šobrīd gan nedaudz pārsteidz Lietuva, kur ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī ir negaidīti sabremzējusies līdz 3,1%, un šobrīd grūti pateikt, vai tās ir kādas vienreizējas svārstības vai arī izaugsmes sabremzēšanās liecina par plašākām tendencēm Baltijas reģionā.
Vienlaikus situācija darba tirgū kļūst arvien sarežģītāka. Darba tirgū strauji aug darba samaksa, mazinās bezdarbs un šogad būtiski palielinājies brīvo vakanču skaits. Līdz ar to uzņēmēju noskaņojums mūsu veiktajās Citadele Index aptaujās, kaut arī pozitīvs, tomēr ir jūtami zemāks nekā to varētu gaidīt pie tik straujas ekonomika izaugsmes kā pašreiz. Tieši situācija darba tirgū šobrīd varētu būt būtiskākais iemesls šādai piesardzībai, un vidējā termiņā Latvijas izaugsme būs tiešā veidā atkarīga no tā, cik sekmīgi mums izdosies tikt galā ar izaicinājumiem darba tirgū.