Tieši 1996. gada aprīli var saukt par laiku, kad piedzima Latvijas hokeja pavasara trakums. Toreiz mūsu tautieši tik plaši ceļot vēl nevarēja atļauties un uz Nīderlandi bija devušies vien paši karstasinīgākie līdzjutēji. Tomēr, kā izlases pārstāvji atceras šajā žurnāla numurā, pēc uzvaras B grupas turnīrā viņi burtiski nēsāti uz rokām. Savukārt liels skaits cilvēku hokejistus sagaidīja Rīgas lidostā un turpmāk ik pavasari dodas izlasi atbalstīt klātienē pasaules čempionātā.
15 gadus pēc šī spilgtā vēstures mirkļa Rīgas Dinamo komandas krāsas aizstāvēja vārtsargs Kriss Holts. Kaut šeit pavadīja tikai divas sezonas, viņu droši var saukt par vienu no visu laiku spilgtākajiem un atmiņā paliekošākajiem Latvijas sporta leģionāriem. Intervijā Sporta Avīzei Holts stāsta, ka pirms spēlēšanas vienā komandā ar Kasparu Daugaviņu par Latviju neko nebija dzirdējis, tomēr, šeit ierodoties, uzreiz iemīlējies. «Man patika braukt uz Jūrmalu, uz pludmali un vienkārši staigāt apkārt. Tur bieži skatījos saulrietus un domāju, cik tas ir skaisti, ka spēju iedomāties sevi te dzīvojam visu atlikušo dzīvi,» viņš atceras savus pirmos iespaidus. Holts bija ļoti atsaucīgs komunikācijā ar faniem, piedalījās, piemēram, ēst gatavošanas šovā un pat radīja mūziku kopā ar grupu Dzelzs vilks. Vārtsargs stāsta, ka ļoti labprāt būtu Latvijā pavadījis visu turpmāko karjeru un pat tikušas sāktas sarunas par viņa spēlēšanu mūsu valstsvienībā, tomēr sapņi strauji aprāvušies ar vienu nesaņemtu faksu. «Likās, ka tobrīd man karjerā pēkšņi pazuda plāns un kontrole,» atceras Kriss Holts.
Ja pievēršamies šodienai, saspringtas nedēļas aizrit Robertam Krūzbergam, kurš pavisam nesen sagādāja neatkarīgās Latvijas pirmo olimpisko ziemas medaļu ārpus renes sporta. Ventspilnieks šobrīd aktīvi piedalās dažādos pasākumos un arī apmeklē skolas, aicinot bērnus būt aktīviem, tomēr viņa lielākā cerība ir, ka šī medaļa kļūs par stimulu, lai Latvijā tiktu izveidota starptautiska šorttreka treniņu grupa. To, ka šāda grupa sportistiem ļauj pamatīgi progresēt, varējām redzēt jau savulaik Jelgavā, kad tur bija apvienoti labākie mūsu valsts šorttrekisti un arī vairāki ārzemju sportisti. Toreiz gan programma beidza pastāvēt finanšu trūkuma un dažādu skandālu iespaidā. Lai varētu veikt jaunu mēģinājumu, kas ļautu Latvijas labākajiem sportistiem ikdienā dzīvot dzimtenē un palīdzētu sportā noturēt talantīgākos jauniešus, būtu jāpieņem ļoti nopietns lēmums: viens no diviem Daugavas ledus halles laukumiem jāatņem hokejam. Diemžēl šorttreks augstākajā līmenī ar hokeju sadzīvot nespēj, jo tam nepieciešami mūsdienīgi un droši aizsargmatrači. Skaidrībai jābūt jau pavisam tuvākajā laikā.
Runājot par BTA Daugavas stadionu, noteikti iesakām nepalaist garām divas tur šomēnes gaidāmās Latvijas sieviešu futbola izlases mājas spēles pret pagājušā gada Eiropas čempionāta dalībniecēm Somiju un Portugāli. Kopš galvenās treneres amatu pārņēmusi Liene Vāciete, valstsvienība piedzīvojusi strauju progresu, iekļūstot Nāciju B līgā jeb starp 32 spēcīgākajām kontinenta izlasēm. To, cik nopietnā līmenī Latvijas dāmas nokļuvušas, parāda arī skatītāju interese – C līgas apakšgrupā, kurā mūsu izlase sacentās pērn, apmeklētākās spēles tika aizvadītas Rīgā, kad uz dueli pret Ziemeļmaķedoniju ieradās 321 skatītājs, savukārt pret Kosovu 401 apmeklētājs, bet B līgā martā Portugāles spēli pret Slovākiju apmeklēja 5156 skatītāji, kamēr Latvija Helsinkos pret Somiju spēlēja 2471 līdzjutēja klātbūtnē. Šomēnes Sporta Avīzē iepazināmies gan ar izlases jauno stratēģiju, gan trim futbolistēm, kuras pieaugušo valstsvienībā aizvadījušas vien ap desmit cīņām, bet jau spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Vai zini, ka pērn martā Itālijas A sērijas čempionātā debitēja tobrīd vien 16 gadus veca futboliste no Nīcas?