Latvijā 77% iedzīvotāju ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā un pa telefonu, kas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā pirms diviem gadiem, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz bankas Finanšu institūta rīkotās aptaujas datiem.
Interneta pieslēgums pagājušajā gadā bija 89,7% Latvijas mājsaimniecību, un regulāri, vismaz reizi nedēļā, internetu lietoja 86,9% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju, rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais pētījums.
Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" ekspertu rīcībā nonākusi informācija par krāpnieku sūtītiem e-pastiem, kas pielāgoti to saņēmējiem individuāli un sūtīti it kā personas kolēģu vai priekšnieka vārdā, aģentūrai LETA atzina "Cert.lv" sabiedrisko attiecību pārstāve Līga Besere.
Mobilo sakaru operatora Tele2 un pētījuma centra SKDS veiktās aptaujas dati liecina, ka 59% vecāku uzskata, ka bērns laiku internetā pavada bezjēdzīgi, skatoties video saturu YouTube vai kādā citā platformā. Savukārt 46% vecāku atzīst, ka bērni bezjēdzīgi pavada laiku internetā, spēlējot datorspēles. Tikai 8% vecāku uzskata, ka viņu bērns internetā bezjēdzīgi laiku netērē.
Mobilo sakaru operatori prognozē, ka Latvijas iedzīvotāji piektās paaudzes sakaru tīkla labumus pa īstam sāks izjust tikai pēc pāris gadiem, taču ieguvumi būšot gaidīšanas vērti.
Viens mobilā tīkla lietotājs pagājušajā gadā vidēji mēnesī patērējis 23 gigabaitus interneta, kas ir par 37% vairāk nekā 2019.gadā, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).
Trešdienas rītā un dienas vidū tīmekļa lietotājiem nebija pieejamas vairāku Krievijas augstāko valsts varas struktūru, arī Kremļa un valdības, tīmekļa vietnes, ziņo tīmekļa lietotāji Krievijā un citās valstīs.
Sociālajos tīklos, it īpaši dažādās ar darba piedāvājumiem saistītajās sociālo tīklu grupās, ļoti bieži var manīt šķietami ideālus darba piedāvājumus. Tajos sacīts ''Darbs no mājām!'', ''Strādā, cik gribi!'', ''Nevajag pieredzi!'', ''Apmācīsim, labs atalgojums!'' un ietvertas citas līdzīgas vilinošas frāzes. Tomēr nereti šajos darba piedāvājumos trūkst kādas būtiskas informācijas – darba devēja nosaukuma.
Par vispasaules tīmekļa jeb WWW autoru uzskatītais Tims Bērnerss-Lī ir apņēmības pilns pārveidot internetu, lai cilvēki atkal varētu paši izvēlēties, kādus datus uzticēt pakalpojumu sniedzējiem.