Saskaņā ar statistiku 90% no pasaules datiem ir izveidoti pēdējo divu gadu laikā, un ik pēc diviem gadiem datu apjoms visā pasaulē dubultojas. 2020. gadā pasaulē bija 64 zettabaiti datu, neskaitot fiziskos datus. Tiek prognozēts, ka līdz 2025. gadam globālais datu apjoms pieaugs līdz vairāk nekā 180 zettabaitiem. Tas palielina arī elektroenerģijas patēriņu. Aplēses liecina, ka līdz 2030. gadam informācijas tehnoloģiju (IT) nozare patērēs aptuveni 13% no visas pasaules elektroenerģijas.
Datu apjoms un pieaugošais elektrības patēriņš rada nepieciešamību pēc t. s. zaļās kodēšanas un ilgtspējīgas programmatūras. Neuzkrājot liekus datus, mēs varam samazināt IT radīto ietekmi uz vidi. Ja, pieņemot lēmumu par elektropreču iegādi, mēs aizvien vairāk domājam par to, vai konkrētā lieta kalpos ilgtermiņā, lai tā nebūtu jāizmet pēc īsa lietošanas laika, radot aizvien jaunus atkritumus, tad tāds pats princips būtu jāpiemēro, izstrādājot un pasūtot IT sistēmas.
Protams, būtiska nozīme zaļās kodēšanas attīstībā ir konkrēto programmētāju profesionalitātei un prasmei radīt koncentrētus algoritmus. Tāpat ir svarīgi izvērtēt, cik bieža datu sinhronizācija starp ierīci un datu centru ir nepieciešama. Varbūt ne visos gadījumos ir nepieciešama nepārtraukta sinhronizācija. Saistībā ar uzglabāto datu daudzumu jāmin, ka, lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula ir viesusi uzlabojumus attiecībā uz fizisko personu datiem, kopumā aizvien tiek uzglabāts liels apjoms nevajadzīgu datu.
Lai mazinātu IT nozares ietekmi uz vidi un sekmētu ilgtspēju, veiksmes atslēga ir pārdomāta funkcionalitāte. Zaļā kodēšana un ilgtspējīga programmatūra patiesībā ir domāšanas veids, un daudzi IT nozares profesionāļi to pielieto jau patlaban. Svarīgi apzināties, ka, līdzīgi kā ar citiem ilgtspējas elementiem, piemēram, atkritumu šķirošanu, ieguvumi visspilgtāk izpaužas ilgtermiņā. Uzņēmumiem tas nozīmē ne tikai elektroenerģijas izmaksu samazinājumu, bet arī lielāku atbilstību vides prasībām, kā arī sociālajiem un pārvaldības kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi. Šie kritēriji mūsdienās aizvien būtiskāk ietekmē ikviena uzņēmuma tēlu un reputāciju, gan domājot par jauniem klientiem, gan par talantīgu darbinieku piesaisti un noturēšanu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķus, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55% un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, ir skaidrs, ka šajā jomā būs aizvien stingrāks normatīvais regulējums.